|
May 9th, 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dveselite | 03:58 pm
Vispār esmu ļoti nepacietīga pa žizņi. Es sportoju kādus 2-3 gadus tā aktīvu un sapratu,ka bija sports ir mana sirdslieta. Izskatīties labi, justies labi, saprast cik tomēr cilvēka ķermenis ir unikāls. Bet tad novembrī kad nokritu ar lēkmi, sākās lielākās veselības problēmas kādas līdz šim bijušas. Ārstniecības process ~5 mēneši. Tajā laikā bija ļoti jāuzmanās ar fiziskām aktivitātēm. Tad nu faktiski mana sportiskā dzīve bija beigusies. Tikai ap martu sāku lēnām kaut ko darīt, bet pavisam minimāli. Veseļošanās process vēl turpinās,bet spītīgi cenšos sevi dabūt atkal formā, bet pēc vakardienas skrējiena sapratu, cik slikta tā ir. 5,5km smagi. Un esmu nepacietīga un dusmojos uz sevi, ka tik maz varu..bet man ir jāapzinās, ka atgūšu formu lēnām un pamazām. Nevar uzreiz skriet 10iem km. Pacietības ir maz, bet apņēmība liela. Šodien pāris desmitu dažādas informācijas lasu par maratoniem, par to, kā cilvēki skrien, kāpēc viņi to dara un vēl dažāda informācija par skriešanu. Sēžu ar stīvu muguru un domāju...gribu atgūt savu sportisko formu un lielākais mērķis vasaras beigās noskriet 10km nikerigarun.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |