July 19th, 2010
| 11:44 am Vakar es sapratu,ka neesmu gatava aizbraukt. Vismaz šobrīd ne. Jā, plāns ir pēc ... laika, bet vakar šķita,ka tomēr negribas atstāt te visu, kaut gan no otras puses mani te neviens netur. Kas ir tas,kas tomēr tur?... viela pārdomām.
|
Comments:
Es vienmēr esmu domājusi par aizbraukšanu, tik tā aizbraukšana atliekās- izdarīšu to, tad braukšu, notiks tas, tad braukšu. Un tā vēl joprojām sēžu tepat Latvijā :)
Esmu jau sarakstījusi,kas ir jāizdara līdz konkrētam laikam, bet//..
Visbiežāk tās ir bailes no nezināmā, kas attur. Tāpat kā mēs baidāmies no nāves, jo mēs nezinām kas seko pēc tam un vai vispār kaut kas seko...Bet mums ne no kā nav jābaidās. Mums vienkārši ir jādzīvo un jāizmanto visu, ko dzīve mums spēj dot. Katra mazākā iespēja, katra izdevība:) Lai veicas :)
paldies! Man pat nav bail. Esmu savā dzīvē daudz sopntānas lietas darījusi, jo man ir azarts uz visu jauno..tomēr.. varbūt tieši tā plānošana ir par ilgu un paspēju izdomāt visu ko citu.. es nezinu, vienk esmu apjukusi nedaudz..
Kamēr vien var eksistēt ar nopelnīto, tikmēr jāpaliek.
Gribas dzīvot ne tikai eksistēt.... |
|
|
|
Sviesta Ciba |