January 19th, 2010
| 02:43 pm - Prāta vētra Manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien kā tie mainās Publika neko nejutīs, tev tas būs jāizdzīvo ainās
Pirmais, kas iemīl un aizmirstas, neprātīgs sienāzis čīgā otrais – meklējot mētājās Ņujorkā, Londonā, Rīgā
Trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas tur, kur vēl nav lēcis neviens ceturtais - sasniegs korāļu salas, līdz plīsīs tam pavediens
Viss, ko es stāstu ir beidzies. Nekad nav bijis vai sen aizmirsies Mēs , protams, varam censties, bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties
Bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk un mēs nerunāsim “mans vai mana” Es būšu mierīgs, un tu tāpat mums būs gana...
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |