|
September 1st, 2014
 | 03:52 pm
Šodien mamma zvanīja. Atkal pārdomas par runāto. Un paspēja viņa mani informēt par M.k., ka šis laikam apprecējies. Nu un?! Teicu,ka negribu neko zināt par viņu un esmu viņu visur nobloķējusi. Bet tagad sēžu un domāju - un kur tad palikušas visas sāpes, pašnāvības, sirdstriekas..?! Nē, es nedusmojos uz Viņu,lai jau tai sievietei,kuru viņš apprecējis, pietiek pacietības. Redz kā dzīvē viss notiek. Un vēl dažas tēmas ar mammu apspriedām (viņa pasūdzējās un izrunāja sāpi), bet nekā jau tāda iedvesmojoša un forša nebija. Varbūt pie speciālista jāiet, lai es saprastu, kā pieņemt visas šīs smagās sarunas ar viņu. Bet varbūt dzīve visu saliks pa vietām.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |