Vakardiena ...
May. 19th, 2004 | 11:13 am
Nezinu, kā tevi sauc, kas tu esi, bet es zinu, zinu, zinu, ka tu man esi. Un tu man esi mana lielākā vērtība, mana bagātība.
Kas tu esi, dievs, eņģelis, dēmons, vai kāds mana senča gars? Es nezinu, kas tu esi, bet TU ESI!
Vakar ... es apbrīnoju tavu lielisko aprēķinu, tavu laika izjūtu, precīzs, līdz sekundei, kur pēkšņi, itkā sīkums, bet pašā pēdējā brīdī tu brīdini man, alus apreibušajam, laika sajūtu pazaudējušajam, kurš jau ķērās pie nākamā cienasta par ...
Nu jā ... sīkums ... bet patīkami ;-)
Vēl vairak patīkami atkal sajust tevi blakus. Zināt, ka tu esi. Es esmu lepns par tevi. Par sevi. Ne katrs ir tik bagāts, kā es, ne katram ir dota tā laime izbaudīt tevi sev blakus.
Sasodīts ... es esmu lepns ;-)
Kas tu esi, dievs, eņģelis, dēmons, vai kāds mana senča gars? Es nezinu, kas tu esi, bet TU ESI!
Vakar ... es apbrīnoju tavu lielisko aprēķinu, tavu laika izjūtu, precīzs, līdz sekundei, kur pēkšņi, itkā sīkums, bet pašā pēdējā brīdī tu brīdini man, alus apreibušajam, laika sajūtu pazaudējušajam, kurš jau ķērās pie nākamā cienasta par ...
Nu jā ... sīkums ... bet patīkami ;-)
Vēl vairak patīkami atkal sajust tevi blakus. Zināt, ka tu esi. Es esmu lepns par tevi. Par sevi. Ne katrs ir tik bagāts, kā es, ne katram ir dota tā laime izbaudīt tevi sev blakus.
Sasodīts ... es esmu lepns ;-)
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
(no subject)
May. 19th, 2004 | 05:30 pm
Rakstu komentārus, kurus neuzrakstījis, ielieku sev žurnālā ar atzīmi "Private".
Ne tev. Ne jums. Tikai sev. Jauki teksti. Pārāk personīgi lai tos skatītu sveša acs, un pārāk bezjēdzīgi, lai tos lasītu tu.
Tāpatās nekam nav jēgas. Jo notiksies viss tā, kā tas ir determinēts. ;-D Tavi vārdi, galu galā ;-D
Vai arī tā, kā izlemšu to es.
Ne visu es varu mainīt ... tikai par tik par cik man ir dota iespēja izvēlēties. Kā pagātnē, tā nākotnē.
... Kad pagātne un nākotne saplūst kā viena aina un Tu kļūsti par savas dzīves mākslinieku, kas paša dzīvi glezno uz molberta, kuram vārds ir liktenis.
Determinētas ir krāsas. Otas vēzieni ir brīvi.
//Novērtēju krāsas.
Ne tev. Ne jums. Tikai sev. Jauki teksti. Pārāk personīgi lai tos skatītu sveša acs, un pārāk bezjēdzīgi, lai tos lasītu tu.
Tāpatās nekam nav jēgas. Jo notiksies viss tā, kā tas ir determinēts. ;-D Tavi vārdi, galu galā ;-D
Vai arī tā, kā izlemšu to es.
Ne visu es varu mainīt ... tikai par tik par cik man ir dota iespēja izvēlēties. Kā pagātnē, tā nākotnē.
... Kad pagātne un nākotne saplūst kā viena aina un Tu kļūsti par savas dzīves mākslinieku, kas paša dzīvi glezno uz molberta, kuram vārds ir liktenis.
Determinētas ir krāsas. Otas vēzieni ir brīvi.
//Novērtēju krāsas.