per silentium ad as†ra mille - December 3rd, 2016 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

December 3rd, 2016

mazajiem par zvēriņiem [Dec. 3rd, 2016|06:42 am]
http://www.stephankinsella.com/paf-podcast/kol129-speech-to-montessori-students-the-story-of-law-what-is-law-and-where-does-it-come-from/
LinkLeave a comment

[Dec. 3rd, 2016|09:42 am]
šī laikam bija pēdējā leļļu teātra izrāde, ko esmu redzējis. tehniski, tā bija izrāde pieaugušajiem, bet muterītei acīmredzot nesagādāja īpašas grūtības iekontrabandēt mani zālē uz pa blatu dabūtajām kontramarkām. (divi prievārdi pēc kārtas. nieki vien, norvēģi savirknē trīs vēl pirms brokastu kafijas) foršs laiks bija, tādā ziņā. svētdienas rītā aizej uz Almas Ābeles Raini Dailes Mazajā zālē (pieci lielie rindā), vakarā tajā pat Mazajā – Strengu Heses Stepes Vilkā, bet trešdien jau muti vaļā var klausīties dziesmas par iminento erekciju, ekspansiju un citām miesiski garīgām eksekūcijām, kas sagaida vīriešu kārtas cilvēkus, tātad, sasodīts, nav izslēgts, ka arī mani.

Cietumā



man ar vārdu kungs ir problēmas. es drīzāk varu ar to grūdmūsvelcJūsu brīvi, lai piespiesti žonglēt. kāds kungs? kam kungs? uzvārdam?
vācu muižnieka dotam jūzerneimam? viņš zviedrs, starp citu, bija, ne vācis. šovasar atradu vecā kartē pie Gaujas norādi uz Štāles muižiņu. un tad jau gūgeļkartē arī Veco Štāles ceļu. tāpēc jau arī es to gateri tur īrēju, ar domu, ka viendien forsēšu Gauju un paklaiņošu pa vietām, kur ūbervecōpis Pēteris pirms 7 paaudzēm no diezgan cienījamā virsnieka to palamu dabūja. vagaram droši vien bija branga vara taislaikos, ņemot vērā, ka švēdam lielākā daļa biznisa un īpašumu bija ikauņu pusē.

tehniski man šobrīd būtu bijis jābūt aftōkursos (saliktais atstāstošais debitīvs, vēlamajā kārtā, tak nerealizēts), bet es strādāju mikrōnodokļa labā un pēc pāris stundrāža apgriezieniem domāju aizšļūkt uz klasesbiedra rīkotu zemināru par Ģimenes kokiem. kamēr no tagadnes, izskatās, acumirklī ne sūda vairāk nevar saprast, pamēģinās paurķēties pagātnē.

aizvakar pie senčiem vienā ablōmiņā ieraudzīju lappusi, kur abi vectēvi Latvijas armijas uniformās, dienestā. (smuki, sātani! stalti ar' par spīti nelielajam augumam).
vakar prasu Papam: a kā Ōpim izdevās Otrā kaŗa laikā no dienesta vienā vai otrā pusē izvairīties?
– Hā, viņš saka. Nu, tur smieklīgi. Liepāju jau bombardēja, un krievu komisārs ostā sasauc visus ierindā – i jūrniekus, i apkopējas – un sadala komandās, kam nekavējoši tiek pavēlēts evakuēt uz Ļeņingradu visus ostā pietauvotos peldlīdzekļus. Nekādu zvanu uz mājām no vienīgā telefōna, nekādu atvadīšanos, ibiōmaķ. Soļos, marš! Nu, visi soļosoļo, Ōpis ar'. Bet nu zinkā, viņš tak tur katru krūmu, katru ēnu pazīst. Vienā brīdī vienkārši izgaist no ierindas. (Puff, and he's gone, es reāli redzu Kevinu Speisiju Jūžuālajos saspektos.) Bet jā, Ōpis nodienēja, vēl pirms Jūrenes. zin, viņš mācījās kopā ar to slaveno kapteini Legzdiņu. bet ka' šie pabeidza Jūreni, Ōpis uzreiz varēja iet jūrā, bet Legzdiņam pa priekš' bij armijai jāatdien, hehe. bet tā jau Ōpis pa priekšu bija streļķos…
– Ko'a?!? (wtf, cik tad viņam bija? tik, cik man, kad memmīte caur pazīšanos uz izbāžamu leļļu balagānu aizveda, pārkāpjot likumus un morālās paradigmas? wtf?)
– nu jā, viņš jau vēl pajauns bija, vienpac laikam. kaukur pie Daugavpils. iedevuši puikam tādu milzīgu bisi – par trjohļiņejkām viņas laikam sauca – nu, garāku par pašu strēlnieku, smagu pēc vella. šis bij sapratis, ka ar tādu nevienu nenošaus, un iemainījis to pret japāņu karabīni. vienīgie sūdi, ka tur tās patrōnas tak nav pasējušas. vienvārdsakot, apsaldējis kājas, atceries – vecumdienās par tiem īkšķiem bišk sūkstījās? – un metis karošanai mieru.

par ko es nekavējoties iemetīšu nedaudz balzāma, ko tējiņa te vakar visžēlīgi atstājusi. uz csdd kursiem iet erebušam ir nedaudz amorāli, kamēr uz ģintskoka lekciju, praktiski, nepieciešami. jo kaut kā taču mums vienam otru jāpiecieš arī diahrōnā skatienā.
Link10 comments|Leave a comment

[Dec. 3rd, 2016|11:11 am]
meitenes es mīlu pilnīgi visas bez izņēmuma, tur nav nekādas diskriminācijas.
bet no puikām es bīstami indiskriminēti mīlu tikai veco Pitsburgas Jāni – sistēmiski godalgoto skolotāju Džonu Teilōru Gattō. viņš jau arī tāds pats stabulē pūtējs. superasānžs. tikai viņa filharmōnijai neviens lielais fonds trubas neatjauno. večukam insults bija pirms gada vai diviem. bet runas spējas ir atjaunojušās. klabina rakstu galus ar vienu Pirksu. Ijōns, kadtevi, Klusais. my personal Jesus.

A bit of Hīling fīling

domājot, kā no ieilgušās un under duress izvēlētās bērnības izlīst, to, kā rakstīts, līdz galam nepadiršot, svētīgi šabatrītā lasīt Jaunās Jāņa derības tāsuntās dziesmas tounto pantu, bez konfiskācijas:

I used to watch classes of dangerous ghetto teenagers heal themselves in a hurry when I helped them find hard work to do – work that needed to be done which they knew needed to be done. that was the secret of all the nineteen teaching awards I've won when I was school-teaching. I led children, one by one, to murderously hard work, turned them loose to tackle it and demanded they be accountable.
It can be no secret to any of you that forced government schooling is the only way to make a command economy work, but the price exacted is too high. I should tell you my prejudice – I don;t think we have a mixed economy, I believe we have a pure command economy. But it's operated through private men's clubs, it doesn't appear in the public press and academic journals.

We need a 6% employment rate to hold this apparatus together (izskatās, ka šie ir 90tie, early Bush I, kinda; nu jau par vienu otru promili vairāk), we need to trick too many people into a lifetime of stupid work that does not need doing. And because of the necessary slippage between central mandates and local needs we mismatch people and work, failing to respond to genuine human urgencies. In our schools, we pry millions of children loose* from the essential, timeless meaning of Being alive. etc, ad nauseam, gaudeāmus.

___________
to pry (smth/smb) loose: ja pry = okšķerēt, ar dajebkādiem motīviem bāzt snurķi manās privātajās afērās, bez īpašas klauvēšanas un uzticama mandāta, tad pry loose = pretdarboties prajam = paslēpt, nobēdzināt, nepieļaut saskarsmi vai, vislabāk, domu par
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | December 3rd, 2016 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]