| Pēra Ginta motīvs |
May. 16th, 2019|12:42 pm |
tonakt, kad nōrvēģu Aftenpostenā izlasīju par Princeses romantisko sakaru ar šamaņu rex'u Dūreksu (iedomājieties! šodien nepateicīgā vikingu tauta jau pieprasa, lai Princese atsakās no sava titula!), avīzē dziļāk paslēptu izlasīju vienu pavisam citu stāstiņu, kas šīs dienas negrib iziet no prāta un mētā tur visādus līkloču ričuračus.
vienvārdsakot Café Christiania, vienā no greznākajiem miesta šeņķiem, iepretim saeimu namam, Lielajai Lietai jeb Stūrtingam viņdien sapulcējās visa Karalistes biznesa un parlamentārā elite, lai pie kaviāra kanapēm un 1905. gada pavasara božolē glāzēm uzklausītu kaut kāda slavena angļu profesōra lekciju par zaļo nākotni un tās digitālo dīgtspēju. nezinu, vai industriālās Šefīldas lepnais dēls un kalpa zēns Pōls Koljē, kurš nu jau ir aizkalpojies līdz Sera titulam, viņiem bija iepriekš izsludinājis īsu lekcijas pauverpojntu, bet viņu žokļi atkaras jau pirmajās rindkopās, kad sirmais vīrs sāk viņiem „lasīt lekciju” pārnestajā nozīmē. Sāk mazgāt galvu, bērt pelnus bitīt matos, ļečīt, bočkas mincīt-kaķīt un vispārīgi nostāda viņus – viskrutākos no krutākajiem – par grēkāžiem un Strēlnieku zvaigznāja pārmijniekiem.
Jo augstāka cilvēku izglītība, jo vairāk tie pārņemti vien ar savu „success stōriju”. Urbānās elites ir egoisti, kas neko nedod atpakaļ sabiedrībai.
Koljē uzskata, ka augstākā izglītība ir radījusi morālu plaisu, kas iet cauri visam politiskajam spektram: izglītotie uzskata sevi par morāli pārākiem un ar šo pārākuma sajūtu noraugās lejup uz plebsu un lūzeriem, spiežot tikai uz tādām politiskām pārmaiņām, kas nāks vienīgi pašiem par labu. Šai sakarā profesōram galīgi nešķiet dīvaini un savādi, ka daudzviet eirōpieši dumpojas. Viņš visus tos dzeltenvestotos un breksitmiksētos protestus skata kā attaisnojamas dusmas par to, ka puse no populācijas, neaugstākizglītotā, ir tikusi atstāta ekonōmiskā, politiskā un sociālā novārtā.
es te tikai atstāstu ievadu no lasītā. tur jau vēl visādas diskutējamas lietas saskrīverētas. pats klāt nebiju, medalu nedzēru.
Stefanam uz sienas stāvēja rakstīts Горе от ума, pirmsnāves vēstulē uz promenādē pie heroīna dīlera atrastas Bībeles margīnām, ja nemaldos, arī.
Mammas dzediņš esot mēdzis teikt: kai nazynuotu, ka gudris, dūmuotu, ka galeigi glupš.
a kuo ta' viņi paši mani tajās gudrajās školās sūtēja? nezināja, ka vihlaps būs niecīgs un pills ar cē ō divi un citām indēm.
uzlikšu ka Anitras deju. |
|