| l'été indien et parigaen |
Mar. 11th, 2018|07:42 pm |
sv. pēcpusdienas idille. ienāk mija, vaicā: esi mazā pipelītē?
– mediālā, klausos frančus un ģībstu.
indoķīna
Quand je suis cerné
Je rêve d'un été français
Un été parfait
Où rien ne pourra m'arriver
Pardonne-moi si ici
Tout devient froid national
Un pays infernal
A nous la petite mort
smarža ir jaudīgs atmiņeriģējošs instruments, kā mēs te vēl vakarrīt ar miju pieminējām. svaigi malta vjetnamiešu robusta aizstāj Sauli saulaino atmiņu dēļ. bet šoreiz, dzirdot été*, manī uzpeldēja nevis kāda no aizgājušo vasaru smaršām, bet tas vilnis, kas salīdzinoši jauno Zemes iedzīvotāju pārklāja, vienā Ulža Bērziņa dzejolī saskaroties ar vārdu „esme”. blieziens ar lemess asmeni, kas nones robežas. |
|