| thunderstruck |
Jun. 3rd, 2016|10:42 pm |
viena no pirmajām spilgtajām bērnības atmiņām ir, kad paps mani pa vienu no Rīgas īsākajām ielām, Ēveleni, velk uz tramvaju nr vienuvienu un sekojoši uz bērnu poliklīniku nr viens.
ir atkala, nesen nosvinēts 8. marts. kājas jau puskvartālu ir slappas un slīd uz visām pusēm. un katrā pusē tik daudz aizraujoša.
paps pārvietojas pa skaidru vektōru, vilkdams mani kā es daudzus gadus vēlāk lidostās samsonīta čemodānu. te piepeši viņš rimstas mani pakļaut savam diktātam, iztaisnojas un atgāž galvu kā indiāņa bultas skarts briedis (lietuviešiem – alnis). & skaidrā latviešu valodā saka: Āāāh!, un nopiržas tā, ka zirņi izbirst pa visu nelīdzeno bruģi.
– pap, tu palaidi balodīti!
– brīvā gaisā jau var. |
|