WE STILL BELIEVE

Piegdien pēc darba bija ieplānojis ieskriet nedaudz pie ōmas.Ātri salabot viņai radio, varbūt apvaicāties kā iet un skriet prom.Kā nekā mājās gaidīja mīļotā...Neizdevās.
-Piesēdi...parunāsim.Cik tad bieži mums tas sanāk...
-Ōmu, es nevaru...pēc darba...noguris...gribu atpūsties.
-Vai tad te nevari atpūsties?
Saprotu, ka esmu ievilkts lamatās, no kurām izejas nav.Samierinos ar savu likteni un klausos visu, kas ōmai stāstāms...Patiesībā centos tikai savaldīties, lai neaizsviltos.Galvenā viņas teiktā morāle bija tāda, ka viss jau attiecībās ir labi...Gan tā bučošanās, gan kopā gulēšana.Bet...Jāsameklē kāda...kurai būtu bagāti vecāki, cuz that shit is all about that!
Patiesībā viņa man liekas jau ir noskatījusi kādu bagāto saimniekmeitu [kurai drošvien ir 40 gadi] un uzstājīgi mēģina man viņu piespēlēt.
Bet!Pagaidām man ir interesanti...
Un šis iet ārā visiem maniem famīlijas mājuļiem.Būšu priecīgs, ja neko nestāstīsiet viņai, ka man ir mīļotā.Vairāk gan tāpēc, ka gribu paskatīties cik tālu viņa būs spējīga aiziet + man ir smieklīgi klausoties tekstā, ka it's all about theh money un cik ļoti visas svaines izrīko vīrus, bet viņa gan vectiņu nekad neizrīkoja [wanted to break some shit!].
Vienīgais nepatīkamais notikums visās brīvdienās.
Neko darīt.Atgriezos mājās.Skatījāmies filmas [KURAS BIJA PAVISAM LŌĢISKAS UN AR SIŽETU!], viss nice'n'shit.
Vakar izdevās sazāģēt visu malku, kas bija palikusi.Neliels hārdkōrs bezvējā pārnest malku, cilāt, skaldīt, kārtot.Bet vismaz labs darbs, kas padarīts.
Un šodien piestrādāju divas stundas savā muzejā, [no 12 līdz 14 [AK DIEVS!ES NESPĒJU NOTICĒT, KA MAN PAR TO ARĪ MAKSĀS BWAHAHAHAHAAA]] tiku pie tortes un saldējuma par brīvu.
Tagad tikai jānostrādā nākamā nedēļa.Jāsāk domāt par prakses atskaiti un par to, ko lai dara vasarā.
Peace mazie!

P.S. Un protams lai jūs mani uzskatītu par stilīgu vel pieminēšu, ka Valdis ir TEH MAN!

Varētu apgriezt matus...Īsus...Atkal.

Tā skumji paskatīties uz cilvēkiem ar kuriem sen nav sanācis komunicēt vai sakari dažādu apstākļu dēļ pazuduši.
Nekādas garīgās izaugsmes.Nekādas izdomas vai kreatīva.Cirkulē tie paši inside joki, kurus esmu radījis...Tiek klausīta tieši tā pati mūzika, ko esmu devis.
Toties sejā pašapmierināts smaids, par savu iekšējā, garīgā dārziņa izkopšanu.Par savu mākslinieciskumu un nepiepildītajiem sapņiem.
Tādiem cilvēkiem pietrūkst tā, ka viņi tiek notriekti zemē un viņiem acīs tiek pateikts, ka viņi ir sūds.Bet diemžēl, nedomāju, ka tas kā spētu palīdzēt...jo viņi tik un tā ir pārāk stulbi lai uztvertu to, ka ir sūds.