11:39 pmes pēdējā laikā arvien biežāk esmu ilgtermiņā dusmīga. viss kaitina, riebjas, krīt uz nerviem, un trakākais jau ir tas, ka es to pati neizdomāju (skat. lj-cut). un tas savukārt rezultējas nemitīgā saspringumā. viena no retajām lietām, par ko esmu pilnīgi līdz kaulam pārliecināta, ir ķermeņa un prāta vienotība, un laikam beidzot maindfaki ir arī sasnieguši ķermeni. es jau ilgāku laiku nevaru kārtīgi ieelpot, jo krūšukurvī ir tāds milzīgs smagums, es katru dienu intensīvi jūtu savu sirdi, kas iemigšanu padara ļoti, ļoti sarežģītu, un tas smagums, bļeģ. mēģināju mainīt gulēšanas pozas, lai nenospiestu plecus/muguru/lāpstiņas, esmu izmēģinājusi visus iespējamos muguras/krūšukurva vingrinājumus, bet nekā. tā, it kā ribas ir vienkārši ierāvušās iekšā, tāpēc elpot ir daudz grūtāk. un vairs taču nav janvāris, kad ļoti pieņēmos svarā, pīpēju paciņu dienā un dzēru rumu katru vakaru nervu nomierināšanai. prāts un ķermenis, nudien. it's glaringly obvious. ( dusmu spams ) |