running to stand still

December 19th, 2010

10:27 am

nenormāli sāp galva, tā ir, ja guļ visu dienu un nakti pārvērš pēcpusdienas snaudas cienīgā nomidzī. atkal lidostā, izskatās, ka lidojumi tomēr lielākoties notiek, ir cerība, ka šodien rīgu neatcels.

kamēr vēl neesmu aizmirsusi, so far viens no smieklīgākajiem lidostas piedzīvojumiem bija lietuviešu pāris, kurus nejauši satiku. viņu lidojums uz Viļņu piektdien 7os no rīta bija atcelts, un tad viņi nolēma iedzert par katru atcelto lidojumu. līdz 8iem vakarā, kad viņus satiku, viņi jau bija krietnā kunga prātā.

10:37 pm

atbraucu mājās, paēdu māmiņas biešu zupu, satiku Līgu un saplānoju dienas, tik neparasti, jo beidzot ir silts. un ledusskapis ir pilns ar ņammām. vai dieniņ, būt mājās ir forši. protams, ne tikai tāpēc, ka silti un ēdiens, bet vispār. braucot uz centru, jau atkal pārliecinājos, ka Rīga ir ļoti, ļoti mana pilsēta. pat tas, ka katra meitene ir blonda un katrs otrais čuvaks ir treniņtērpā tikai paspilgtina mājsajūtu. jo citur.. nu, citur to nesaprastu.

kamēr dzīvojos pa lidostu, ilgi domāju par mājām. un galu galā sapratu, ka mājām ir jābūt kaut kam pārvietojamam, ka tā nav konkrēta vieta, bet sajūta, un ka principā mājsajūtu var iepakot rokassomiņā un paņemt visur līdzi. ir tikai jāmāk.
Powered by Sviesta Ciba