running to stand still

January 19th, 2008

11:35 am

bērni klausās Lauri Reiniku, es vakar atlaidēs nopirku, liekas, mīkstāko džemperi ever, un sestdienas rīta skumjas jau sāk kļūt par tradīciju. tāpat kā idiotiski sapņi un nemiers.

aiz loga vētra, un mums ir piedraudēts, ka var pazust elektrība. Paija joprojām nav piedzemdējusi, guļ un sten. tikko Edijs man piedraudēja ar pistoli, Edijs ir rajona krutākais bandīts, viņam ir, liekas, 10 gadi, un tagad viņš dzīvo pie mums. kādu laiku, jo visiem viņiem te vietas nepietiek. Edijs patiesībā ir jauks, un ir tik tik ļoti patīkami redzēt Ediju lasām Tomu Sojeru. grāmatām piemīt maģisks spēks, indeed.

tikko sapratu, ka gribu aizbraukt uz Mangaļsalas molu šajā vētrā.

09:48 pm

man patīk laiski sestdienu vakari ar gariem skype čatiem. bērni skraida augšā lejā, Edijs pirms kādas stundas Kitijai iedeva pa aci, tētis lika Edijam notupties uz ceļiem un atvainoties, par džentlmeņiem ir jāizaug. (tikko gan tētis Edijam prasīja, kāpēc viņš iedeva Kitijai pa aci, viņš teica viņa taču ar vārdiem nesaprot!) nu un es joprojām esmu sajūsmā par Goldfrapp, un tagad nespēju atrast ideālo žurnāla izskatu. gribas kaut ko skaistu un vieglu. kaut ko mazliet kā šo.

ak, banalitātes, bet vieglumu ta' gribas!
Powered by Sviesta Ciba