|
14. Jan 2008|16:43 |
Štatos šaušalīgu vētru akadēmiskajā ūdensglāzē sacēlis nesens ieraksts (un tā turpinājums) Stenlija Fiša* blogā, kur viņš ļoti jēdzīgi izskaidro humanitāro zinātņu kā akadēmisku disciplīnu nelietderīgumu un nepraktiskumu, kas, imho, ir pašsaprotama lieta.
Citāts: "To the question “of what use are the humanities?”, the only honest answer is none whatsoever. And it is an answer that brings honor to its subject. Justification, after all, confers value on an activity from a perspective outside its performance. An activity that cannot be justified is an activity that refuses to regard itself as instrumental to some larger good. The humanities are their own good."
Nedaudz mulsinoša visā šajā padarīšanā ir reakcija uz Fiša rakstīto: nu viņam brūk virsū gan studenti, gan paši akadēmiķi, gan vispār katrs, kam nav slinkums (skat., piemēram, komentārus attiecīgajiem ierakstiem, bet tas gan nebūt nav viss), pārvarēm - un gandrīz vienmēr gauži neveikli - cenšoties pierādīt, ka hum. zin. tomēr gādā Vispārīgu Labumu Visai Sabiedrībai utt., u.t.jpr. Kas īsti ir ar tiem jeņķiem? Vēl joprojām dzīvo 19. gadsimtā, vai?
* Tiem, kas nezina: Fišs, akadēmiķis ar 45 gadu stāžu, ir viens no pazīstamākajiem 20./21. gs. literatūrteorētiķiem. |
|