| Maukas, bads un triperis: Millera "Vēža trops" |
9. Dec 2007|23:54 |
Lasīju latviski, lai gan tā varbūt nevajadzēja: tulkotāja ne vienmēr spējusi tikt galā ar Millera krāšņi skarbo valodu, un tāpēc brīžiem gadās smiekli nevietā ("Mazais, nožēlojamais smurgulis!").
Bet teksts tiešām spēcīgs, lai gan pa retam kļūst vienmuļš un garlaiko - maukas, bads un triperis vairumā ad nauseam. (Vēstītāja negals ar badu un vēl dažas īpatnības nepārprotami sasaucas ar Hamsuna "Badu", starp citu.) Toties izturēti un konsekventi, un kopumā arī gana aizraujoši. Millers gandrīz ne mirkli neļauj atgūties no šaušalļaunīgas "negatīvās estētikas" (ko ātri vien nākas pārstāt uztvert nopietni), izvazājot lasītāju pa neskaitāmiem Parīzes bordeļiem un netīrākajiem rakstnieku un mākslinieku ūķiem, pa ceļam mīlīgā mizantropijā no sirds zākājot gan sapuvušo Eiropu, gan sapuvušo Ameriku. Netrūkst arīdzan apokaliptisku vīziju un viegli slimu sapņu.
Nu jā, ir vērts lasīt.
(Laiku pa laikam gan rodas iespaids, ka Millers nemaz nav tik baiss, kā mēģina rādīties - un tas gan ir neforši.) |
|