| Padomju groteska/sirreālisms |
8. Apr 2012|19:17 |
Labi, ka ir cilvēki, kas glābj manu fikcijas pieredzi no paļaušanās stagnācijai un dāvina visādas izmeklētas grāmatas. Mēģināšu pakāpeniski par tām kaut ko īsu uzrakstīt — ja nu vēl kādam liekas vērts izlasīt.
Sigizmunds Kržižanovskis. "Atmiņas par nākotni". (Jocīgi, protams, lasīt krieviski rakstītus stāstus angļu tulkojumā. Kržižanovska stāstu krieviski internetā netrūkst, bet dodu priekšroku grāmatai, ja jau ir.)
Kržižanovskis ārkārtīgi labi ģenerē īpatnējas idejas, ainas un mikrosižetus (ķīmisks līdzeklis komunālā dzīvokļa istabas paplašināšanai, rinda pēc loģikas utt.), un tās tad ir lietas, kas lasot sagādā visvairāk prieka. Brīžiem gan šķiet, ka viņš nezina, ko ar to visu galu galā iesākt, un ļauj stāstiem nobeigties diezgan neizteiksmīgi (no sērijas "tas izrādījās tikai sapnis"). Viņu mēdz salīdzināt ar Borhesu, taču atšķirība ir ļoti liela: Borhess paņem ideju un ekspluatē to patiešām pamatīgi, radot stāstu "par ideju", bet Kržižanovskis to nespēj/negrib. Drusku kaitina arī visādas kultūratsauces, kam trūkst jēgas, proti, tās ("Stjuarts Mills", "Dante" utt.) vienkārši izmētātas tekstā, bet nepiešķir tam nekādu papildu saturu (arī atšķirība no Borhesa). Taču stāsti tik un tā ļoti interesanti, īpaši saistībā ar attiecīgā laika (20.–30. gadu) padomju reālijām. Publicēti tikai 1989. gadā, ilgi pēc viņa nāves, un nav jau nekāds brīnums: ar kaut ko tik totāli nesovjetisku tikt garām sistēmas leikocītiem nevarēja būt nekādu izredžu.
Pamēģināšanai: "Kvadraturīns". |
|