Filmē no apakšas, gaisma aiz muguras, asinīm aptašķītais mētelis vējā plīv, iekšas līdz ceļiem, bet Upīti tādi sīkumi neaptur — viņš izslienas liels un stalts, ar cēlu galvas vēzienu atmet krāšņo matu cekulu un atkal dodas cīņā par labāku rītdienu. Un fonā skan "Varoni gaidiet".