| nedaudz par Mannu |
28. Apr 2007|01:11 |
|
Pārlasīju "Doktoru Faustu". Kāds secinājums: Manna spēks slēpjas tieši iekš viņa teju vai nemitīgi ironiskās distancēšanās no paša radītā teksta - ij Faustā, ij "Burvju kalnā", ij "Jāzepā un viņa brāļos". Ja tāds Leverkīns mums būtu piedāvāts, piemēram, no šaušalīgi nopietna pirmās personas vēstījuma, varbūt nekas vairāk par advancētām "Zvaigžņotajām naktīm" tur neiznāktu (nu, labi, es pamatīgi pārspīlēju) - a tagad nudie meistardarbs. Kur šādas distances un ironijas pietrūkst, Manns labākajā gadījumā ir neslikts (kā "Budenbrokos"). Tā, lūk. |
|