Deģa piezīmes - Man ir kalns, bet līdz ezeram divi kilometri
September 4th, 2022
10:41 am

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man ir kalns, bet līdz ezeram divi kilometri
Šonakt redzēju Goldiju sapnī. Mēs braucām tramvajā pa Barona ielu, un tur ārpusē, uz ielas un namos nez kāpēc bija apmeties vesels pulks Latvijas sabiedroto amerikāņu armijnieku. Vienā ielas pusē neliela zaldātu grupiņa komandiera vadībā izpildīja visādus vingrojumus, tur pietupienus, atspiedienus, presīti u.c., bet, paskatoties pa logu uz otru ielas pusi, tur visa ietve un mājas bija pilnas ar karavīriem kamuflāžas drēbēs, kas visi kā viens rādīja tai mazajai grupiņai dibenus (nē, ne jau plikus, bet vnk caur bixxēm) un vēl visādi irgājās un zobojās, tā ka kļuva skaidrs, ka tā vingrojošā grupiņa ir tipa iesācēji jeb čaiņiki, un tas tiem otriem -- veterāniem ielas pretējā pusē -- ir tāds kā labsirdīgs rituāls pret jauniesauktajiem, viss tramvajs arī kautrīgi ķiķināja par šo dibenu parādi aiz loga. Tad es paskatījos uz Goldiju, jo zināju, ka viņa man tūlīt kaut ko teiks bez skaņas, tikai ar lūpām veidojot zilbes, un, patiešām, viņas lūpas izveidoja vārdus: "So me." (angliski) Tālāk neko neatceros. Tagad jāizdomā, ko tas nozīmē.

(𝖆𝖕𝖐𝖑𝖚𝖘𝖎𝖓𝖎 𝖘𝖆𝖛𝖚 𝖎𝖊𝖐𝖘𝖈𝖍𝖊𝖏𝖔 𝖉𝖎𝖆𝖑𝖔𝖌𝖚)

Kā sauc tavu māti Powered by Sviesta Ciba