| |
[May. 6th, 2018|05:47 pm] |
|
pēdējā gada laikā es no ne-duālisma esmu mazliet aizmigrējusi zen virzienā - jo man joprojām ir vajadzīgs kaut kas, kas sarunājas ar manu psiholoģisko "es" |
|
|
| |
[May. 6th, 2018|10:19 am] |
|
return to the original sauce |
|
|
| |
[May. 4th, 2018|09:42 pm] |
|
un l. tikko teica tā: ikreiz, sajūtot kādu kontrakciju vai dūrienu ikdienas kustībā, ir vērts pārdomāt, kura no tavām lomām tikko tika sāpināta |
|
|
| |
[May. 4th, 2018|09:16 pm] |
lūk, kāpēc - tie visi ir mēģinājumi saprast mīlestības noteikumus.
lai arī tiem nav iespējams tuvoties.
mums nav ne jausmas, kāpēc mūs mīl. jo īpaši tāpēc, ka tie, kas mīl, nav tie paši virspusēji šarmētie, selfiju laikotāji, lasītāji, pielūdzēji un cita bulšita ēdāji. tie ir drīzāk tie, kas slaucījuši mūsu kakainos dibenus vai ostījuši pohaino ādu, garlaikojušies līdz nāvei ar mūsu rantiem, un redzējuši mēness otru pusi
jautājums, kāpēc turpināt ražot fasādi
un kāpēc tevi mīl dievs
šajā telpā ir pārāk daudz spoguļu |
|
|
| |
[May. 4th, 2018|12:56 pm] |
|
varbūt, kad cilvēks sāk sevi atcerēies, pirmās nokrīt feikās selfij tipa lomas, kaut kas tāds, ko tu esi tipa veidojis un kopis savā apzinātā cilvēka dzīvē, izglītodamies, vājēdams, kačādamies, strādādams un ar citām sekundārām (un protams jaukām!) darbībām. tas, kas tad kļūst redzams, ir dvēseles tumšā nakts - lomas, no kurām tu bēgdams esi sev uzvilcis visu iepriekš minēto. tu paliec aci pret aci ar visu neapzināto, ar ko tu sāki identificēties vēl pirms prata domāt par atmiņām atbildīgā ķermeņa daļa. kaut ko tādu, kurā, stingri ieķērusies, turas visa tava miesa, neļaudama vēl tavā būtībā iespīdēt svētā gara gaismai. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2018|07:58 pm] |
nākamās nedēļas self remembering uzdevums ir darīt kaut kādas lietas ar otru roku
es nolēmu darīt lietas ar otru kāju. uz no riteņa vēl kaut kā mega tizli un bailīgi sanāk, bet pa savas istabas logu iekāpt nevarēju. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2018|07:15 pm] |
aiz katras tumsas ir rūpīgi iestudēta tumsas loma, kas kaut kādā veidā mums ir vajadzīga
emocijas nāk un iet bet ieilguši gruzoni ir arhitektūra
un tai ir tendence būvēties pašai
kāpēc |
|
|
| |
[May. 2nd, 2018|08:49 pm] |
|
tumsa ir identifikācija ar lomām vai identifikācija ar domām |
|
|
| |
[May. 2nd, 2018|08:46 pm] |
|
tas, ko mēs saucam par tumse, nav īstā tumsa, bet to jūs tāpat jau zināt |
|
|
| |
[May. 2nd, 2018|08:15 am] |
esmu iesaistījusies garīgajā grupiņā - pirmo reizi kopš kristietības laikiem, kad bija 15+ gadus sen. šī te ir balstīta gurdžijeva metodē.
Par gurdžijevu ir diezgan pofig, jo man ir emocionāli politiskajā plānā izveidojusies nepatika pret guru figūrām. pret jebkuru powerplay, sākot no bdsm. true self un neduālisma meklētāju vidū guru pielūgšana ir vairāk modē nekā kristiešu vidū. runājot ar kādas apgaismotas personas pielūdzējiem un katra vārda galā nelietojot Meistars un Bhagavans un ka viņš ir brīnišķīgs un tīra mīlestība, var būt sajūta, ka tu būtu iespēris sunītim. labi, katoļu un p.tic baznīcā vēl ir kaut kāda hierarhija, kas mani mēdz trigerēt. bet pa lielam mums vienīgais guru bija jēzus, par kuru grūti kādam bija teikt, ka viņam ir kāda īpaša tuvība vai izpratne, un nebija nekādas sacensības kurš sēdēs pirmajā rindā.
labi, bet par garīgo grupiņu. man nenormāli patīk. uzreiz liekas, ka šajā pilsētā man ir aizmugure. cilvēki, ar kuriem ir kaut kāda vaŗdos neizteikta vienošanās par vajadzīgo virzienu. jo daudzi mani kursabiedri, viņi vienkārši, būsim reāli, alkst pēc slavas un naudas. lai arī tas ir ietērpts ļoti alternatīvi ar daudzām pašdestruktīvām atkāpēm. un vēl tā gurdžijeva metode ir inčīga. es iedomājos, kaut kādās minesotas programmās varētu būt līdzīgs. katru nedēļu ir viens "self-remembering" uzdevums, piemēram, ejot caur durvīm, nodomāt "I am here now", un viens "self inquiry" uzdevums, piemēram, šonedēļ ir uzdevums apzināt lomas, ko tu spēlē savā iekšējā teātrī, un katrai pierakstīt, kādas ir ar tām saistītās cerības, bailes, domas, jūtas un sajūtas. sāku rakstīt vairākas reizes un bija jāapstājas, jo tas bija par smagu - ieraudzīt, cik daudz nevajadzīgu lietu es pati ar sevi daru. scenāriji, kas vislaik atkārtojas - es tos vienkārši radu, spēlējot ierastas lomas. piemēram, intelektuāļa vai eksistenciāla āksta loma, kurā es automātiski lecu aiz dažādām bailēm. un rezultātā notiek tieši tas, no kā baidos - dažos savos cilvēciskajos aspektos es palieku citiem neredzama. cilvēki labprāt sadarbojas ar lomām, ko tu vēlies spēlēt.
šīs lomas vispār nav patīkamas. ne fiziski, ne emocionāli ne intelektuāli. neiedomājamu apmēru divdimensionalitāte un nepieslēgtība aktuālajai realitātei. uzrakstot to visu uz papīra ir vienkārši tāda sajūta, ka tu esi daudz lielāks muļķis, nekā bija licies. šajā ziņā gurdžijevam ir taisnība, ka viss, kas ir, ir tikai dažādu veidu muļķi. |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2018|09:54 am] |
|
ķermenis nav patiesība, bet tas ir realitāte. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2018|09:12 pm] |
|
"Tas, kas ir viss, automātiski mīl jebkuru savu izpausmi, tāpat kā saule apspīd visu nešķirojot." |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2018|12:41 pm] |
|
'entangling forest of a person' |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2017|11:54 am] |
|
Awareness of blockage and contraction is very good. Now you know what it feels like to resist presence. |
|
|
| |
[Dec. 15th, 2017|09:56 am] |
un vārds tapa miesa
vai kāds var šo paskaidrot |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2017|06:22 pm] |
A mind freed of conceptual knowing is wisdom itself. It is the realization of Truth. What can we honestly say about Truth? Nothing. It is beyond words and thoughts. It is beyond concepts. And yet that doesn't stop us from talking about it anyway. And that's fine, as long as we're not attached to what we say, and as long as we inform our listeners that these are just words, not Truth. If we're skillful and the listener is open, these words can point to Truth. They can lead to this direct experience. But the words themselves are never Truth. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2017|03:37 pm] |
|
jāatceras, ka es nevienam neesmu parādā būt normāla un man neviens arī nē |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2017|04:06 pm] |
es gandrīz sapratu, ko nozīmē "piedošana"
pirmkārt, to, ka tu neesi apvainojies
jo apvainošanās un visi tās apakšveidi (kā pārmetumi, cinisms, neuzticēšanās, vilšanās) nozīmē ka cilvēks ir upura prātā
upurim pašam nekā nav, viss ir mīnusā, ko lai viņš vēl varētu (pie)dot
bet vēl soli pirms tam ir vispār saprast, ka tu esi apvainojies, un pārstāt izteikt pārmetumus absolūtās patiesības formā |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2017|10:37 pm] |
Barry Magid is a psychoanalyst and Zen teacher whose life and work has been dedicated to the integration of Western psychoanalytic psychology with Zen Buddhist practice.
In this interview, Barry shares his concerns when mindfulness is reduced to a self-improvement technique within a Western consumerist culture.
http://www.mindfulcranks.com/episode-7-barry-magid-whats-wrong-with-mindfulness/ |
|
|