Nebija nemaz tik slikti kā varēja gaidīt, filma bija saistoša visā garumā. Būtiskākais trūkums - sakarīga, tiešām noslēdzoša noslēguma trūkums. Filmas laikā sižets nepārtraukti attīstās, skatītājam palēnām atklājas arvien vairāk, un tad viņa - vienkārši beidzas. Bet tā citādāk, it īpaši, ja patīk fantastika, var skatīties.

Par vīriņu, kurš dzīvo 2 dzīves - dienā viņš ir veiksmīgs TV šovu producents, naktī viņš ir CIA aģents. Šāda profila darbam ir tāds trūkums - ja esi iesācis spēlēt, vairs nevari izstāties. Tevi meklēs gan tavi bijušie darba devēji, gan tavi bijušie ienaidnieki.

Noslēpumaina, līdz galam neizpētīta planēta Solaris. Kosmosa stacijā, kas to "pēta", notiek dīvainas lietas - kāds izdara pašnāvību, kāds noslēpumaini pazūd, ekipāžas locekļi ir apātiski, izturas dīvaini. No zemes tiek nosūtīts Klūnijs izpētīt, kas īsti notiek.

Nekā tāda īpaši oriģināla nav - filmas autori acīmredzami bija ietekmējušies no Bredberija "Marsiešu Hronikām", kur zaļie marsieši mācēja lasīt cilvēku domas un atmiņu, un perfekti izlikties par kādu cilvēkam tuvu, iespējams, sen mirušu, cilvēku.

Vēl, nevaru atcerēties, nevaru arī atrast, varbūt kāds var atgādināt, kuram, laikam krievu, autoram bija stāsts, kurā apskatīta problēma - uztaisam cilvēka klonu, precīzu kopiju, un vairs nevaram noskaidrot, kurš no abiem tagad ir oriģināls un kurš kopija. Pēdējais teikums - 10 komati, un tas sanāca gluži nejauši :).

Šausmenes nemēdzu skatīties, jo ir sliktas bērnības atmiņas - 3. klasē noskatījos vienu kārtīgi gaļīgu un asiņainu šausmeni un pēc tam mēnesi naktīs nevarēju gulēt.

Bija ziņkārība, vai kaut kas ir mainījies no 3. klases, šī filma tika rekomendēta, kā izteikti baiga, tāpēc, jāņem, jānoskatās. Skatīšanās apstākļi bija atbilstīgi - skatījos filmu naktī, tumsā, vienatnē, diezgan skaļi, cik nu skaļi naktī var atļauties.

Diemžēl, nācās vilties, negadījās *tiešām* pārbīties, sapņos nekas slikts nerādījās. Manuprāt, filmā ļoti traucēja un baiļu sajūtai neļāva rasties tas, ka dīvainībām, kas notika, trūka sistēmas, paredzamības. Ja ar noteiktiem cilvēkiem noteiktās situācijās notiktu noteiktas, kaut cik iespējamas lietas, varbūt notiekošajam varētu noticēt. Bet šeit ir tā, pēkšņi kādam sākt tecēt deguns, pēkšņi no telefona klausules iztek melna dranķība, pēkšņi ieslēdzas televizors, pēkšņi galvenā varone atrij kaut kādu pavedienu un tādā garā. Šis tas bija izdomāts tīri labi, bet tikko uzskaitītās lietas, nu tas ir vienkārši bērnišķīgi. Filmas nobeigums ir atjautīgs. Jūs noteikti zināt "veiksmes vēstules" kas klejo pa e-mailiem un kuras jāpārsūta 3, 5, vai 8 cilvēkiem, lai vēstulē uzskaitītais piepildītos. Šajā filmā ir līdzīgi, galvenā varone atklāj, ka lai paliktu dzīvs, filmai ir jāizgatavo kopija. Pirms titriem mums vēl parāda fragmentu ar nepārprotamu mājienu - gribi palikt dzīvs, - izplati tālāk.