chrono - 26. Janvāris 2012

Personības testu problēma ir tā, ka tā liek novērtēt sevi pašam. Problēma tā ir tāpēc, ka pašam sevi ir gandrīz neiespējami novērtēt. Pat ja man liekas, ka es sevi pazīstu. Pat ja man liekas, ka sevi pazīstu tikai un vienīgi es. Tik bieži citi mēdz zināt labāk kas patiks man. Bet nav vērts arī griezties pie citiem. Jo, citējot Viljamu Džeimsu: "I have as many selves as there are people who recognize me.". Interesanti, ka tu vari sevi visu mūžu uzskatīt, teiksim, par izteiktu introvertu, bet tikko kāds tev pasaka, ka tu esi sabiedrības dvēsele, cilvēks kas rīkojas un tikai tad domā, tavi uzskati sāk par sevi šķobīties. Vai šis komentārs liek tev atvērt acis? Vai drīzāk maina tevi pašu? Viens vesels patiess es, "iekšējā būtība", kas definē mani, patiesībā neeksistē. Eksistē no daudziem mainīgajiem atkarīgas funkcijas, ko ietekmē tas un tie, kas man ir apkārt. Jā, ir ģenētiskas noslieces un predeterminētība, bet patiesībā tas ir tikai tāds vai citādāks papīrs, uz kura tiek rakstīti un svītroti vārdi un teikumi. Vismaz runājot par personību.