begemots @ : through the glass, darkly
Skolā māca matemātiku, kas lielākoties nav jaunāka par kādiem gadiem 600+.
T.i., faktiski mācību priekšmetu varētu pārsaukt par "antīko un viduslaiku matemātiku" un nebūs daudz melots.
Nē, nu, mēdz mācīt arī ievadu statistikā (~100 gadi) un varbūtību teorijā (~400), bet diferenciāļus (~300) jau vairs ne tik bieži.
Varētu teikt arī, ka tā ir tā robežšķirtne, kur ikdienas matemātika atdalās, un tie, kas saprot un spēj iet tālāk matemātikas saprašanā, gatavojas par kārtu un n-kārtām sarežģītākām koncepcijām.
Tags: tidbiti
Skolā māca matemātiku, kas lielākoties nav jaunāka par kādiem gadiem 600+.
T.i., faktiski mācību priekšmetu varētu pārsaukt par "antīko un viduslaiku matemātiku" un nebūs daudz melots.
Nē, nu, mēdz mācīt arī ievadu statistikā (~100 gadi) un varbūtību teorijā (~400), bet diferenciāļus (~300) jau vairs ne tik bieži.
Varētu teikt arī, ka tā ir tā robežšķirtne, kur ikdienas matemātika atdalās, un tie, kas saprot un spēj iet tālāk matemātikas saprašanā, gatavojas par kārtu un n-kārtām sarežģītākām koncepcijām.
Tags: tidbiti
15. Janvāris 2025
virginia_rabbit @ : tas kas paliek pāri
"Ce qui se passe vraiment, ce que nous vivons, le reste, tout le reste, où est il ? Ce qui se passe
chaque jour et qui revient chaque jour, le banal, le quotidien, l'évident, le commun, l'ordinaire, l'infra-
ordinaire, le bruit de fond, l'habituel, comment en rendre compte, comment l'interroger, comment
le décrire ?
Interroger l'habituel. Mais justement, nous y sommes habitués."
Tags: perec, skuka
"Ce qui se passe vraiment, ce que nous vivons, le reste, tout le reste, où est il ? Ce qui se passe
chaque jour et qui revient chaque jour, le banal, le quotidien, l'évident, le commun, l'ordinaire, l'infra-
ordinaire, le bruit de fond, l'habituel, comment en rendre compte, comment l'interroger, comment
le décrire ?
Interroger l'habituel. Mais justement, nous y sommes habitués."
Tags: perec, skuka
starro @ : līži spīsģiļi
Visiem apkārt zog ričukus, taču es vakar savu pats pakāsu. Nu neatradu vairs vietā, kur biju nolicis pāris stundas iepriekš. Es domāju, ka noslēpju prom no acīm, lai nesignalizē tāds iekārojams.
Žēl. Esmu apbēdināts, taču ne ļoti pārsteigts. Es to jau gaidīju. Jo agrāk vai vēlāk ričuks tiks nozagts. Jo esmu pārliecībā, ka samērīgas pretaizdzīšanas pariktes nepaglābs no profesionāliem industriāla mēroga aizdzinējiem, taču nodrošinās tikai pret nejaušajiem impulsu vadītiem padibenēm. Tad nu allaž ievēroju piesardzības rutīnu, bet ne paļāvos uz to.
Ar savu dienišķo transporta veidu nominos 300 km mēnesī, darba dienās pa 15-22 km. Savu velo iegādāju tālajā 2007.gadā par latiem vēl, no oriģināla tur bija palicis tikai rāmis un vairs neamortizējoša dakša. Atlikusī finanšu vērtība tam sen jau negatīva, bet nu aizvietošanas izmaksas – jau iztērētas. Velo man samērā ir bezalternatīvs mobilitātes rīks alternatīvu dārdzības dēļ un kļuvis par dzīvesveida, uzvedības, identitātes un vizuālābezstila būtību, ne vienkārši atribūtu. Visa mana sadzīves konfigurācija ir uzbūvēta ap velosipēdu.
Gada nogalē uzliku jaunu ziemas riepu priekšā. Pilnīgi cita stabilitāte uz ledus! Sestdien vedām mājsaimniecības veļļukus uz remontiem, mans tika pie jaunas ziemas riepas arī dzenošajam ratam. Otram vajadzēja kaseti mainīt un tad nācās manu saslēdzēju aizdot. Un tā šonedēļ aizmirsu, ka mana saslēgķēde vairs nav uzkarināta uz mana velorāmja To konstatēju pieripinoties pie sava iknedēļas kultūras nama. Jaunu meklēt un pirkt nebija laika vairs. Un tad lõģiski sāku rīkoties atbilstoši manuprāt saprātīgai loģikai, kura dzīvē ir pilnīgi nesaprātīga: ričuku nemēģināju sarunāt iedzīt kroga telpās, ne arī atstāt pie fasādes uz publiskas ielas. Likās, ka jāpaslēpj tumšā iekšpagalmā, prom no acīm, nobāzu dziļi aiz atkritumu konteineriem. Nu uz pāris stundām tikai. Un parasti piesienot savu bēri, noņemu mirgojošo brīdinājuma lukturi, lieku kabatā līdzi, taču šoreiz nodomāju – ja man nozog velo, tad kam man lukturis? Nu duraks
Eh.
Visiem apkārt zog ričukus, taču es vakar savu pats pakāsu. Nu neatradu vairs vietā, kur biju nolicis pāris stundas iepriekš. Es domāju, ka noslēpju prom no acīm, lai nesignalizē tāds iekārojams.
Žēl. Esmu apbēdināts, taču ne ļoti pārsteigts. Es to jau gaidīju. Jo agrāk vai vēlāk ričuks tiks nozagts. Jo esmu pārliecībā, ka samērīgas pretaizdzīšanas pariktes nepaglābs no profesionāliem industriāla mēroga aizdzinējiem, taču nodrošinās tikai pret nejaušajiem impulsu vadītiem padibenēm. Tad nu allaž ievēroju piesardzības rutīnu, bet ne paļāvos uz to.
Ar savu dienišķo transporta veidu nominos 300 km mēnesī, darba dienās pa 15-22 km. Savu velo iegādāju tālajā 2007.gadā par latiem vēl, no oriģināla tur bija palicis tikai rāmis un vairs neamortizējoša dakša. Atlikusī finanšu vērtība tam sen jau negatīva, bet nu aizvietošanas izmaksas – jau iztērētas. Velo man samērā ir bezalternatīvs mobilitātes rīks alternatīvu dārdzības dēļ un kļuvis par dzīvesveida, uzvedības, identitātes un vizuālā
Gada nogalē uzliku jaunu ziemas riepu priekšā. Pilnīgi cita stabilitāte uz ledus! Sestdien vedām mājsaimniecības veļļukus uz remontiem, mans tika pie jaunas ziemas riepas arī dzenošajam ratam. Otram vajadzēja kaseti mainīt un tad nācās manu saslēdzēju aizdot. Un tā šonedēļ aizmirsu, ka mana saslēgķēde vairs nav uzkarināta uz mana velorāmja To konstatēju pieripinoties pie sava iknedēļas kultūras nama. Jaunu meklēt un pirkt nebija laika vairs. Un tad lõģiski sāku rīkoties atbilstoši manuprāt saprātīgai loģikai, kura dzīvē ir pilnīgi nesaprātīga: ričuku nemēģināju sarunāt iedzīt kroga telpās, ne arī atstāt pie fasādes uz publiskas ielas. Likās, ka jāpaslēpj tumšā iekšpagalmā, prom no acīm, nobāzu dziļi aiz atkritumu konteineriem. Nu uz pāris stundām tikai. Un parasti piesienot savu bēri, noņemu mirgojošo brīdinājuma lukturi, lieku kabatā līdzi, taču šoreiz nodomāju – ja man nozog velo, tad kam man lukturis? Nu duraks
Eh.
au @ :
nedēļas nogalē ar bērniem izslimojām vēdera vīrusu un man pirmdien ļoti ļoti sakārojās mandeļu pienu.
es ikdienā nedzeru mandeļu pienu, man pat būtu ļoti jāaizdomājas, kad es vispār esmu dzērusi mandeļu pienu, bet lūk - tā sakārojās, ka aizgāju un nopirku.
vakar sapratu, ka arī kafiju gribu tieši ar mandeļu pienu. uztaisīju, ļoti labi.
(kopš novembra nervu taupīšanas nolūkos dzeru bezkofeīna kafiju, esmu jau pieradusi, ikrīta process jau ir tieši tāds pats - samalt un uztaisīt mokas kanniņā.)
šorīt ļoti sagribējās take-away kafiju un tad, un tad, un tad pār manām lūpām nāca:
man, lūdzu, bezkofeīna flatvaitu ar mandeļu pienu.
āāāā, par ko es esmu kļuvusi!!!
es ikdienā nedzeru mandeļu pienu, man pat būtu ļoti jāaizdomājas, kad es vispār esmu dzērusi mandeļu pienu, bet lūk - tā sakārojās, ka aizgāju un nopirku.
vakar sapratu, ka arī kafiju gribu tieši ar mandeļu pienu. uztaisīju, ļoti labi.
(kopš novembra nervu taupīšanas nolūkos dzeru bezkofeīna kafiju, esmu jau pieradusi, ikrīta process jau ir tieši tāds pats - samalt un uztaisīt mokas kanniņā.)
šorīt ļoti sagribējās take-away kafiju un tad, un tad, un tad pār manām lūpām nāca:
man, lūdzu, bezkofeīna flatvaitu ar mandeļu pienu.
āāāā, par ko es esmu kļuvusi!!!
norkoz @ : oda kratam
reggie:LaršnašTrīir "the white strain is comming.... maizes cepējs- maizi cep!"
reggie:LaršnašTrīir "the white strain is comming.... maizes cepējs- maizi cep!"
norkoz @ : blje, kinoblogeris jau taa izriezis plecus
ka viņu vairs kā sādžu iz lēdijas nedabūt laukā: karoč, viens pocs uz rekomend.d3 iepoustējis gladiatoru nr.2., (kuram citu strapā raseļu krouvs aizkadra dzīves gaidās alt.scenāriju bija pasūtinājis aš pašam nikammūsukeivam) bet šjas \nje ob etom. izvērtās sračs par to kurā minūtē kurš izslēdzis, vai kad līķus bruņās krastā skalo, vai arii kad riptilioīdus sāk slaktēt un ka pirms vai pēc prometeja ridlijs skurvilsja. un ka vispār viņš ir holivudas atbilde mihalkovam, jo neaiziet laicīgi pensijaa paliekot tikai ar šedevriem mīļā ļaužu piemiņā aņe vot šhitas te krindžs. un tad mani un acīmredzot visus burtiski pārrāva koments: Grāmata labāka! ( tiem kas tankā- alūzija uz visādveida tolkīnistiem).
Tad lūk kārtējā nacionālā lepnuma sakarā, kuru nestījos, bet nosodu- ideāls recenzijai nosaukums. njeblagodaritje...
ka viņu vairs kā sādžu iz lēdijas nedabūt laukā: karoč, viens pocs uz rekomend.d3 iepoustējis gladiatoru nr.2., (kuram citu strapā raseļu krouvs aizkadra dzīves gaidās alt.scenāriju bija pasūtinājis aš pašam nikammūsukeivam) bet šjas \nje ob etom. izvērtās sračs par to kurā minūtē kurš izslēdzis, vai kad līķus bruņās krastā skalo, vai arii kad riptilioīdus sāk slaktēt un ka pirms vai pēc prometeja ridlijs skurvilsja. un ka vispār viņš ir holivudas atbilde mihalkovam, jo neaiziet laicīgi pensijaa paliekot tikai ar šedevriem mīļā ļaužu piemiņā aņe vot šhitas te krindžs. un tad mani un acīmredzot visus burtiski pārrāva koments: Grāmata labāka! ( tiem kas tankā- alūzija uz visādveida tolkīnistiem).
Tad lūk kārtējā nacionālā lepnuma sakarā, kuru nestījos, bet nosodu- ideāls recenzijai nosaukums. njeblagodaritje...
norkoz @ : rubrika: skukas lauri nedo mieru
veestulu uz mjuunick:
zhenjs zpd jaunie zin.vadiitaajiem tikai naktii laiks izlasiit, ta shii njemas ar odriju onlainaa, pamodinaaja cerberi, bet tas mani. es staastu ka krieviem ir teiciens: vojna vojnoj, a obed po raspisaniju ( karam kara tiesa, bet pusdienas pusdienlaikaa), t.i. ka lai efektiivi ciiniitos, režīms ir jaaieveero. vakar nostiijaaamies ar mammiiti the.return. pagāšgada odiseja atgriešanās itakā ar fainsa/binošas tandeemu peec anglju pacienta, režisējis ņekijs pazoliini, banku investors, kas kljuvis slavens ar chipendeilu striptiizkomeediju, aber makten jaudiigi, ja gomericham iilonsmuusumasks ceturto neiralinku implanteetu vinjam nebuutu kauns nostiities, peec tam protam gomerichs kaunterstraiku rubiitos kaa treshais nochipeetais. no torents.ru komentiem (par ko hitlers bunkeraa shkendeejaas): ciču tēma nav atsegta, dēlēns- tēlemahs kauchkaads piderasgejiigs, karoch knaapi nostiijos. uz ko atbilde: Homeers- pasaules litratuures teevs- pilniigaa ahuujaa!.,
es skatoties nespeeju labaaku ekranizaaciju izteeloties- recommend! und buch.
veestulu uz mjuunick:
zhenjs zpd jaunie zin.vadiitaajiem tikai naktii laiks izlasiit, ta shii njemas ar odriju onlainaa, pamodinaaja cerberi, bet tas mani. es staastu ka krieviem ir teiciens: vojna vojnoj, a obed po raspisaniju ( karam kara tiesa, bet pusdienas pusdienlaikaa), t.i. ka lai efektiivi ciiniitos, režīms ir jaaieveero. vakar nostiijaaamies ar mammiiti the.return. pagāšgada odiseja atgriešanās itakā ar fainsa/binošas tandeemu peec anglju pacienta, režisējis ņekijs pazoliini, banku investors, kas kljuvis slavens ar chipendeilu striptiizkomeediju, aber makten jaudiigi, ja gomericham iilonsmuusumasks ceturto neiralinku implanteetu vinjam nebuutu kauns nostiities, peec tam protam gomerichs kaunterstraiku rubiitos kaa treshais nochipeetais. no torents.ru komentiem (par ko hitlers bunkeraa shkendeejaas): ciču tēma nav atsegta, dēlēns- tēlemahs kauchkaads piderasgejiigs, karoch knaapi nostiijos. uz ko atbilde: Homeers- pasaules litratuures teevs- pilniigaa ahuujaa!.,
es skatoties nespeeju labaaku ekranizaaciju izteeloties- recommend! und buch.
14. Janvāris 2025
punkts @ :
Lai sasniegtu deliverance man vajag kādu reverse paychology tāpēc visu ko esmu nodarījis jums tagad jūs nodarīsiet man, tagad jūs būsiet vilani bet nebaidieties, es neesmu kaut kāds pusijs.
teja @ : lien pelīte caur zemīti
daždien šķiet, ka es nespēju noturēt savu interesi pilnīgi par neko, kā temats nav nāve. bet tad atkal uznāk Austrumeiropas postkoloniālisms.
daždien šķiet, ka es nespēju noturēt savu interesi pilnīgi par neko, kā temats nav nāve. bet tad atkal uznāk Austrumeiropas postkoloniālisms.
watt @ :
skarbi dati https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat vija/13.01.2025-kraslaviesi-uz-rigu-ridz inieki-uz-londonu-kuri-novadi-un-pilseta s-zaude-cilvekus-un-kuri-piesaista.a5834 60/
bet loģiski. es ilgi nevarēju saprast, kā tā ir ka latvijā cilvēku skaits samazinās, bet pieprasījums uz dzīvokļiem Rīgā nerūk. jā - neatgriezeniskais urbanizācijas process. cilvēki raujas uz pilsētām, bet lauki izput.
raugi, mans "lielrīgas" (jeb "rīgas aglomerācijas") piedāvājums no 2017. gada. visi cilvēki (nedaudz) ar ko esmu par šo ideju dalījies bija ļoti skeptiski, ja neteikt - baisi satraukti par savām tiesībām dzīvot savā kaktiņā, stūrītī zemes. nesaprata.
bet loģiski. es ilgi nevarēju saprast, kā tā ir ka latvijā cilvēku skaits samazinās, bet pieprasījums uz dzīvokļiem Rīgā nerūk. jā - neatgriezeniskais urbanizācijas process. cilvēki raujas uz pilsētām, bet lauki izput.
raugi, mans "lielrīgas" (jeb "rīgas aglomerācijas") piedāvājums no 2017. gada. visi cilvēki (nedaudz) ar ko esmu par šo ideju dalījies bija ļoti skeptiski, ja neteikt - baisi satraukti par savām tiesībām dzīvot savā kaktiņā, stūrītī zemes. nesaprata.
punkts @ :
uz karstām oglēm iedevu brīvībeni tēva sievai, kura jaunībā bijusi avid lasītāja, tāpēc biju vīlies, kad man grāmatu atdeva atpakaļ, tiekot tikai līdz deviņdesmitajai lpp. un paskaidrojot, ka galvenā grūtība ir bijusi divas helēnas. nu man tur nav ko piebilst, es nevaru korelēt starp šo un savu sajūsmu par materiālu, tāpēc nemetīšu vēl cerību prom un kad man paliks te pārāk auksti aizvedīšu palasīt Ilmāram.
punkts @ :
gulēt aukstā istabā viņa negribēja, baidoties atkal saslimt, tāpēc, lai kaut kā sevi nodarbinātu, viņu nolika koridorā krēslu un sāka ar metālgriežamajā stangām griezt apmēram vienādos gabalus demontētos plastmasas sienas paneļus, lai varētu tos apsiet ar izolācijas lenti ērtai aiznešanai uz atkritumu konteineriem. griežot plastmasu, tā lūza un taisīja troksni, tas nebija visai ērti, bet tas bija darbiņš, kas jāizdara.