blond

blond @ 00:19: Tādos vakaros, kā šis, es atgūstu dzīvesprieku. Lieliska izrāde (par kuru gan es diemžēl nedrīkstu runāt ar dzīvesbiedru, jo viņš ies tikai rīt), priekšā Lieldienu brīvdienas ar braukšanu uz laukiem (pirmo reizi divos mēnešos prom no slimnieku kopējas pienākumiem), un mammai, galu galā, ir redzams progress. Lai gan es vēl arvien līdz galam neticu, ka viņa "celsies un staigās", tas tomēr milzīgi motivējoši mums visiem.
(Mazs mīnuss tam visam - no priekiem nespēju aiziet gulēt un iedzeru franču plūmju brendiju, kas ir vienkārši izcils un par smieklīgu cenu - neteikšu, kur)