Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 15. Jūlijs 2013

Ak, jā, mans jaunais ģimenes dakteris nudien izrādījās jauns. Puisietim tik 32 gadi. Krieviņš. Frizūra viņam akurāti ( šitāda  ), pabieza zelta ķēde ap kaklu, un viņš ir tieši tik tievs, ka mugura mazliet ieliekusies un pleci sakumpuši uz priekšu. Un es redzu, ka pēc gadiem pieciem, desmit viņš būs viens no tiem daudzajiem nogarlaikotajiem, pacientos neieinteresētais un tikai formalitātes pildošais ģimenes ārsts. Šobrīd vēl salīdzinoši laipns, ko nevarētu teikt par viņa medmāsu - ļoti kopta, mazliet nīgra un garlaikota krievu sieviete ap 40 - 45.

- Dakteris: Jūs tikai reģistrēties vai ir arī kādas sūdzības?
- Bļanna: Baigais klepus.
Izmēra spiedienu, tas normāls.
D.: Paklausīsimies plaušas. Jūs kaut kā to varat visu pacelt uz augšu? (Man kleita - ne visvienkāršāk novelkamā).
B.: ēē, nu diez vai.
D.: Labi, tad elpojiet dziļi un ar vaļā muti.