Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 29. Novembris 2010

Tiem, kas skaitās garastāvokļa cilvēki kā jau visiem pārējiem ļaudīm, ir savas priekšrocības, ir savi trūkumi. Trūkumi - Tu vari iziet no mājas kolosālā noskaņojumā un laimīgs diet uz balli, kino, veikalu, retāk - darbu, bet pa ceļam min 15 laikā, tas viss var iekrist zūdībā. Priekšrocības - men of moods notiekti neietilpst riska kategorijā, kam piemīt novembra, svētku vai jebkāda cita depresija. "Depresija" ilgst maksimums nedēļu, un tas jau ir ilgi. Vidēji 3 dienas, jo 3. dienā gluži vienkārši kļūst apnicīgi, vajag pārmaiņas vai arī kāds tuvs draugs uzjoko tā, ka nav iespējams nereaģēt. 3 dienu depresija!!! Izsmiekls. Toties ļoti iespējams, ka mēs, garastāvokļa cilvēki, kam komforta zona ir mazliet negatīva domāšana, to visu atgūstam katru dienu pa mazam gabaliņam.

Fuck. Jāstrādā, bet domas pinas ap kaut ko pavisam citu. Prozit vēlreiz par zaudēto un neiegūto!

Man patīk vārds "bučoties" - skan latviski, mazliet amizanti un katrā ziņā ne salkani ("mutēties" arī skan jauki un īpatni).
Vārds "skūpstīties" nez kāpēc manām ausīm skan pārāk saldi un turklāt asociējas ar jūtām, kas ne vienmēr ir.
Man draugs Alfons lieto vārdu "grauzties", jo visi viņa draugi arī tā saka (viņi nāk no Priekuļiem... nez vai tur tāda mode :D?)
Nu, un "sūkties", piedodiet, atvainojiet, manām ausīm liek novīst... brr vulgāri un primitīvi.