Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 16. Augusts 2010

Aizvakar beidzot pārrados mājās pēc 5 nedēļu (it kā) prombūtnes. Kāpēc it kā? Jo tepat pa Tēvzemīti vien maisījos, tik savā mazā pasaulītē jeb tādā siltumnīcas efektā, ka ne telefona zvanus dzirdu, ne uz e-pastiem ir laiks atbildēt. Ko tagad? Jūtos maķenīt kā no laivas izmesta, jo šobrīd ir sajūtas un joki, ko saprastu tikai tie ļaudis, ar kuriem visu vasaru esmu dzīvojusi kopā (tā sakot local jokes).
Pietrūkst :(

es patīku bērniem. Dažāda vecuma. Nē, nopietni - mani tas pārsteidz!