Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 16. Jūnijs 2010

Soļoju šodien no rīta puses pa Valdemāra, pa Brīvības, Ģertrūdes, Tērbatas ielu..., un klusums. Es apzinos, ka visapkārt man ir milzīgs troksnis un kustība - mašīnas, tramvaji, ļaudis, bet es neko no tā nedzirdu. Galvā pat ir klusums, tāds mazliet biedējošs. Tik ik pa brīdim kāda doma caurskrien manu prātu, bet neviena no tām nav sakarīga, tīrākā fantāzija.
"Cilvēku un lietu radītie trokšņi saplūda daudzbalsīgā kakofonijā. To laikam sauca par dzīvi", (H.Vasmu Dinas dēls").