dārznieks - diletants
Feb. 13., 2010 | 09:25 pm
ēterā: Woven Hand - Story And Pictures
Pēc drausmīgi slikti nospēlētas spēles šodien tāds neliels pagurums, bet par spīti visam atpakaļceļā no halles nodomāju, ka ieiešu vietējā hiperītī, lai uzmestu aci, vai gadījumā arī tur jau netirgo dārzeņu, puķu un citu lakstu sēklas. Redz, pagājušajā nedēļā kādā citā, vēl tuvējākā bodītē, nopirku neļķīšu, saulespuķu, cinniju un kobeju sēklas. Tātad tikai 4 paciņas (jo tuvi ģimenes locekļi man ar lielu mīlestību acīs teica aptuveni šādi:"... nu varbūt nevajag vienīgi tik daudz to puķīšu kā pagājušajā gadā..." (vieta mazdārziņā tomēr ierobežota). Atgriežoties pie šīsdienas veikala apmeklējuma - pie sēklu stenda nostāvēju vismaz minūtes 20, jo izvēle taču milzīga, bet vēlme iegādāties sēklas un atkal māju pārvērst nelielā, ļoti diletantiskā stādiņu audzētāvā vēl lielāka (sēju lielākoties nogrieztajās piena paku apakšās un ņemos ar jaunajiem dīgstiem kā tāda traka māmuļa). Beigās jau atkal esmu sagrābusies 4 vai pat 5 paciņas, jo mani moka nevarība izdarīt racionālu atlasi, atbildot uz lielo jautājumu, KUR es to visu pēc tam iestādīšu (pieņemot, ka atbilde man jau ir rokā, tajā arī ir iekļauta uz empīriskiem novērojumiem balstīta varbūtība, ka, piemēram, 1/3 daļa no visām sēklām neizdīgs, bet vēl aptuveni 1/4 daļa no jaunajiem dzinumiem aizies bojā (neesmu burvis, vēl tikai mācos)). Saņēmu dūšu, apspiedu kārdinājumu un beigās paturēju tikai 2 paciņas - pelēko krustaini un lobēlijas. Bet vispār gribu šogad stādīt ķirbi, bet tur gan no sākuma jādabū visusvēta atļauja un akcepts no citiem vasaras kolchoza iemītniekiem.