Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - trips

2 dienu brauciens gar jūras krastu ir vareni izdevies. Pasakains laiks, jūra visā savā godībā, pelde, alus, pulka odu un galvenais - brīnumjautra kompānija. Jūtos nedaudz kā saules un arī spēkrata nogurdināta (tas no lielās sēdēšanas). Pabūts tik daudzās vietās, ka ne uzskaitīt, bet te, lūk, dažas tomēr pieminēšu : Nida (~ 4 māju miestiņš jūras krastā pi pašas LT robežas), Bernāti, Pape, Liepāja, Ulmale, Strante, Pāvilosta, Ventspils, Liepene, Kolka, Melnsils, Roja, Mērsrags, Engure, Lapmežciems un vēl vesels lērums māju un vietu, kas kartē netiek kā īpaši izceltas.
Pozitīvākā brauciena atziņa: Latvijā dzīvo ārkārtīgi laipni, atsaucīgi un viesmīlīgi cilvēki. Tās snobu un steidzīgo rūgumpodu īpašības laikam atstāsim lielajās pilsētās mītošajiem un lielākoties arī jaunbagātniekiem, kas obligāti uzskata par vajadzīgu uzcelt māju kāpās. Pārsvarā sastapti ļoti vienkārši un sirsnīgi ļaudis, kas cienā ar kafiju un cepumiem, pat nezinot tavu vārdu, izrāda piemājas dārziņu, uzdāvina žagaru slotiņas un vienkārši aprunājas, pastāstot, kā tad viņi tur īsti dzīvo. Bieži vien 5 minūšu laikā uzzini par cilvēku tik daudz... :D Skaidrs, ka parunāties bieži gribas. Latviešu tauta, nu tā pa lielam, ir riktīgi laba :)
Ja sanāks, būs arī bildes, kurās, galvenokārt, protams, dominē jūra (un arī preterozijas aizsargbūves).

Vaigi nodeguši un rokas odu sakostas :).