Kitty McOutrage [entries|archive|friends|userinfo]
Kitty McOutrage

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[28. Sep 2025|09:19]
Man skolā savulaik mācīja, ka ir Eirāzijas kontinents.

gnidrologs reiz mani nosauca par grifteri, es tam īpaši nepievērsu uzmanību, bet tagad mazliet paanalizēšu. Pirmā definīcija no Kembridžas vārdnīcas:

someone who gets money dishonestly by tricking people

tad mazliet izvērstāka definīcija:

someone who makes money out of being disingenuous or preaching smth you don't actually believe to make money.

tā ir, es peldos naudā no saviem 21 sekotājiem cibā, rakstot lietas, kam absolūti neticu: ka vīrieši nevar būt sievietes un otrādi, ka universitātes rietumos nereti ir ideoloģijas un indoktrinācijas perēkļi, ka ir diezgan daudz sarežģījumu ar meinstrīma feminismu utml.
Link8 raksta|ir doma

[26. Sep 2025|21:05]
- which instrument points north?

- ukulele

https://www.youtube.com/watch?v=WPGiSa5SS4w

(respect čuvakam, kas varēja nosaukt Rīgu)
Linkir doma

[26. Sep 2025|16:32]
- kurš tad vispār pirmais ieviesa banānu jēdzienu un aprakstu?

(tas, ka man savā bezgalīgajā viedumā vispār tev šāds jautājums ir jāuzdod jau vien liecina par tavu aprobežotību, ka neesi spējīgs saprast nianses un tev uzreiz nav skaidrs, ka mērkaķu opaps Murkss bija pirmais, kurš vispār sāka runāt par banāniem un bez viņa un viņa sekotājiem nevienam par banāniem nebūtu nekādas sajēgas)

- vai tas nebija gadienā jenotonkulis Prudons vai burunduks Blāns vai kaut kāds siskpārnis Smits?

- ha hā, kāda vispār jēga runāt par banāniem, neizmantojot murksistu izpratni par banāniem?

- bet tu jautāji, kurš pirmais aprakstīja un ieviesa..

- aha, aha. tā tas ir un tas tikai apstiprina manu tēzi! runāt par kaut kādām jenotu un burunduku teorijām ir runāt pret opapu Murksu un tas, kurš runā pret opapu Murksu ir antimurksists un mēs jau neko citu no antimurksista sagaidīt nevaram kā tikai absolūtu pilnīgas neizpratnes demonstrāciju par murksisma smalkajām niansēm.
Linkir doma

[26. Sep 2025|09:25]
still can't stop thinking about Mickey Mouse who converted to radical islam and is now Mickey Mosque
Linkir doma

[24. Sep 2025|20:41]
[Mūzika |The Bees – One Glass of Water ]

I would like just one glass of water
And I would like to dance with your daughter
I would like if you would let me
Take your girl off to the party

I'd bring her home
Your one and only
Earn your word
And treat her purely

I would like a tree in a garden
That's big enough for us to climb on
Away from the world and it's burdens forgive me
Up in the leaves, we can be free and happy

I'm no King Kong
I may be hairy but don't get me wrong
I already told her, she can lean on my shoulder
For life, for life, for life, for life
For life, for life, for life

[šī dziesma šķiet ļoti jauka. nesen iedomājos, ka manai meitai tagad ir tik gadu, cik bija man, kad piedzīvoju pirmās attiecības, tās ilga apm gadu. ja man tagad vajadzētu nosaukt viņa spilgtāko īpašību, tad es teiktu, ka viņš spēja ilgi un neatlaidīgi iestāstīt da jebko. tāpēc laikam tas izvilka veselu gadu, jo es biju ļoti naiva un nopietni tajā visā klausījos.]
Linkir doma

[24. Sep 2025|19:19]
Zematslēgas ieraksts no šīs cibas 2021. gada 25. augusta.

Man šodien bija interesanta saruna ar kaimiņu. Vedu mājās stafiju, kuru pieskatu uz divām ned, viņš ir diezgan masīvs un muskuļains, tāpēc nereti rada cilvēkos bailes, ko es saprotu, jo, lai gan viņš ir paklausīgi mīlīgs, never hurt a soul, viņa izskats varētu izbiedēt.

Kaimiņš ir ļoti draudzīgs, bet, redzot suni, kļuva 'neitrāls' - viņš pateiks bifelim 'hello', bet klāt labāk neskarsies un izturēsies ar atturīgu cieņu. Viņš pastāstīja, ka bērnībā viņu sakodis suns, mirklī, kad viņš mācījies braukt ar riteni 7 gadu vecumā. Vācu aitu suns sācis viņu ķert un iekodis kājā. Kopš tā laika viņš joprpjām - savos 44 gados ir rezervēts, kad sanāk darīšana ar suni. Man šķiet, ka tā nereti notiek ar cilvēkiem, kas baidās no suņiem, jo viņiem ir bijusi kāda agrīna traumtatiska pieredze.

Kad man bija 5 gadi, mani arī sakoda suns, kuram jau bija palikusi tikai viena acs no kāda iepriekšējā kautiņa. Pēc tā suņi manī izraisīja paniku. Kādu gadu vēlāk es devos līdzi mammai pie frizieres un pie pašām ieejas durvīm mamma mani brīdināja, ka frizierei esot liels suns. Drausmīgi pārbijos un atteicos doties kaut soli tālāk un panikā iekodu mammai rokā. Kad tikām līdz durvīm, mūs tur sagaidīja liels vācu aitu suns un es vēros viņā un viņš manī un notika kaut kas ļoti labs, mēs visu atlikušo vakaru bijām nešķirami un viņš pilnībā izārstēja manas bailes. Ne katram bērnībā sakostajam paveicas pēc tam sastapt savu zen suni, kurš sagandēto uzticību vērš par labu un aizskalo visas pagātnes suņtraumas.

Vēl interesantāk bija tas, ko kaimiņš stāstīja par kaķiem. Viņš no Āfrikas pārcēlies uz UK 17 gadu vecumā un vietā, tai Nigērijas pusē, kur viņš uzaudzis, esot bijusi liela kristīgā ietekme, un, apvienota ar jau tā spēcīgo vietējo ticību visādām garu ietekmēm, viens no rezultātiem ir bijis sekojošs: kaķis tur joprojām tika uzskatīts par kādu, kam ir tieša sadarbība ar pašu nelabo. Kaķu tur bijis maz, jo lielākā daļa esot nogalināti māņticības dēļ, bet, ja kadam ir bijis kaķis kā mājdzīvnieks, tad pārsvarā tiem, kas ieradušies no Eiropas vai citurienes, katrā gadījumā, esot bijis neiedomājami, ka cilvēkam, kurš tur piedzimis un uzaudzis, būtu mājās kaķis.

Viņa paziņa, dodoties brīvdienās, nesen esot palūdzis viņam pieskatīt kaķi - aiziet un ieliet dzert un iebērt ēdienu. Viņam nav bijusi ne jausma, ka kaķim rindu mājā ir savas kaķu durtiņas uz iekšpagalmu, kur var doties laukā, kad vien tīk. Situācija esot šķitusi aizdomīga, bet viņš nav gribējis izrādīt savas jocīgās aizdomas, tāpēc piekritis.
Pirmajā reizē, atslēdzot durvis, kaķis sēdējis ar skatu pret durvīm un viņu vērojis. Viņš teica, ka drošības pēc sācis runāt mēlēs, kas izklausās mazliet pēc šņākšanas, un, kad salicis ēdienu un ūdeni, ātri notinies.

Citā reizē - paziņa bija aizmirsis pateikt, ka pieeja uz viņa namu prombūtnes laikā ir arī viņa mātei, kura nāks paņemt viņa pastu. Viņš atslēdzis durvis, kaķis nekur nav bijis redzams, bet pie galda sēdējusi kāda sirmgalve. Sieviete ļoti mierīgā tonī viņu sveicinājusi un sacījusi, ka jau paredzēja, ka viņš droši vien atnāks. Viņš sastindzis šausmās un savā pārbīlī redzējis viņu kā stereotipisku raganu - smalki veidotu un pārdabisku. (Labi, ka viņai pa rokai neesot bijusi slota!)

Gadījums ir ļoti uzjautrinošs, pēc šī stāsta es paziņas vietā gan jau uzreiz neatdzītu, ka tā tiešām bija mana māte, bet teiktu, ka tas gan ir dīvaini, jo mana māte dzīvo otrā pasaules malā vai ko tml.
Linkir doma

[24. Sep 2025|06:01]
Pamodos pirms modinātāja un nevaru aizmigt. Atkal murgoju, ka kādam no vecākiem ğimenes locekļiem ir demence. Man tā šķiet visbriesmīgākā slimība. Es saprotu, ka vēzis ir drausmīgs un sievietei var vairs nebūt viņas krūtis un no ķīm.terapijas izkrist mati utt utjp, bet vismaz tev vēl ir savs prāts tu atpazīsti savus bērnus un zini, kas esi tu pats. Demence ir plaisas visā tavā esībā kur var palikt pāri tikai čaula, kurā neviena nav. Tu vari skatīties kā istabas kaktā apsēžas tava meita un domāt kāda velna pēc te ir ieradusies šī svešā sieviete, tu vari būt savās mājās un izmisīgi raudāt, ka gribi būt savās mājās.
Pirms vairākiem gadiem pa BBC4 noklausījos vienu raidlugu, kuru sarakstījusi sieviete, kuras mammai ir demence. Nevarēju psiholoğiski atgūties vairākas dienas. Tad vēlāk bija filma "Father" ar Hopkinsu, kas arī bija baisāka par visām šausmenēm. Noskatījos vēl kādas, vairs neatceros nosaukumus, tad nolēmu, ka pietiek. Paldies Ricky Gervais, kurš savā After Life šai tēmai pieskaras trağikomiskā veidā un tur caur aizraudātām acīm varēja arī smieties.
Nesen bija kaut kāds raidījums, kura laikā sieviete stāstīja, ka apmeklējusi veco ļaužu namā kādu radinieku, un bijusi liftā ar vairākiem demences pacientiem un lifts iesprūdis. Viņai ik pēc dažām min vajadzēja atkal un atkal atbildēt uz jautājumu, kas ir noticis, kāpēc viņi ir uz vietas, ko viņi gaida.
Link4 raksta|ir doma

[21. Sep 2025|18:55]
Linkir doma

[21. Sep 2025|10:44]
Skatos visādas antifas izpausmes, šeit viens piemērs no lielāka paterna, viņiem reizēm patīk cilvēkus tārgetot pa vienam, vai tas ir garāmgājējs vai kāds sirms kungs no patriotu gājiena vai pensionāre invalīde, kas nāk no pasākuma, kas veltīts sieviešu sportam. Visi šie cilvēki tiek saukti par fašistiem un nazi scum. Un kā te cibiņš rakstīja: "labs fašists ir beigts fašists", ko no tā secināt?
Link8 raksta|ir doma

[20. Sep 2025|21:28]


Kad skatījos Gachiakuta's intro, kur viss pārsvarā sastāvēja no atkritumiem un eksplozijām, es nodomāju, ka tā intro scenārijam neviena sieviete tuvumā nav stāvējusi (seksisms, jā), taču jāatazīst, ka man iepatikās galvenā tēla nesalaužamais gars, kad viņš nepatiesi apvainots, notiesāts un sodīts vazājās pa atkritumiem un klepoja asinis, bet viņam ne prātā nenāca padoties.
Link1 raksta|ir doma

[20. Sep 2025|08:27]
https://www.theguardian.com/sport/2025/sep/19/sex-tests-brought-in-after-data-showed-50-60-dsd-athletes-in-finals-world-athletics-says

"..DSD cases are 151.9 times more likely than would be expected given the number of DSD individuals in the general population. The numbers, which were derived by anti-doping tests that revealed high testosterone levels – and arguably therefore may not capture every case – are significantly higher than many in the sport had expected."

Neticu, ka liels pārsteigums, lasīju jau pirms gadiem, ka vīrieši ar seksuālās attīstības traucējumiem elitārajā sportā sieviešu kategorijā ir sastopami apm 140 reižu (izrādās vēl vairāk) biežāk nekā vispārējā populācijā. Manuprāt, tas bija zināms gan ar sportu saistītiem cilvēkiem, gan arī šiem vīriešiem, kuri ne jau randomā tur nonāca, bet vismaz tagad par to runā pat Guardian, vesels raksts par šo tēmu bez neviena apvainojuma transfobijā un rasismā - tas nav maz. Diemžēl sievietes savas zaudētās medaļas nekad nedabūs.

P.S. Labs salīdzinājums [ne no raksta]:

Injustice to men = 1 year to fix the PROBLEM of the Nike VaporFly running shoe giving some men 4% advantage; rule changed in 2020.

Injustice to women = 20 years to fix MALES in women’s sports with 10-12% advantage; rule changed in 2025.
Linkir doma

[19. Sep 2025|16:44]
[Mūzika |confidence man - gossip]

Klausījos vienu onku, kurš analizē sejas. Viņš ir doktors, kāds tieši - nezinu, bet pēc cietās zinātnes neizklausījās, drīzāk brīžiem vilka uz izjūtām un brīžiem uz frenoloģiju, bet izklaidei tīri interesanti. Klausījos kā viņš analizē vienu no maniem bērnības crush - Čārliju Šīnu. No sākuma jāapskata sejas forma, pēc tam acis, labā acs ir tas kā tu sevi prezentē ārpasaulei un tas ir no mātes, kreisā ir tavs slepenais, iekšējais es un tas ir no tēva. Šīnam labā esot vairāk dusmīga un kreisā vairāk skumja. Zinu, ka cilvēku sejas, manu ieskaitot, ir asimetriskas, bet man abās acīs izteiksme škiet tāda pati. (Varbūt tāpēc, ka man īpaši nav sanākusi nekāda darīšana ar tēvu? Vai drīzāk - ļoti iespējams, ka es pārāk nopietni uztveru šo teoriju.)


* )
Link2 raksta|ir doma

[16. Sep 2025|20:40]
Nejauši uzgāju šo video un man šķiet, ka tas ir pelnījis daudz vairāk skatījumu, tāpēc ielikšu šeit. Ja jums patīk vilki.

https://www.youtube.com/watch?v=zH5dQDxKezg
Linkir doma

[15. Sep 2025|09:38]
Politika, Vilans, Kērks, bla bla bla, gari, nevienu nespiežu lasīt

... )
Link37 raksta|ir doma

[14. Sep 2025|10:31]
Assisted Dying Advert
Linkir doma

[13. Sep 2025|17:39]
Iespējams tāds pamuļķīgs ieraksts.

Emocijas ir īstas, sajūtas ir īstas, uztvere ir īsta utt. Reizēm, sapņojot es kaut ko turu rokā (piem, vētrā pieķeros pie kāda stieņa) un šad tad es pat zinu, ka sapņoju, bet pilnīgi reāli jūtu visu tekstūru savā plaukstā un domāju, kad nez būs tas mirklis, kad tā pazudīs. Man gribētos cerēt, ka kaut kas līdzīgs notiek arī ar nomodu - ka tas ir ļoti hiperreālistisks sapnis.

Šodien beidzot saņēmos noskatīties slepkavības video, skatu kā galva nošķiebjas uz vienu pusi un no kakla laukā sāk šķīst asinis. Es ceru, ka dzīve ir hiperreālistisks sapnis, reizēm murgs.
Link3 raksta|ir doma

[11. Sep 2025|18:14]
Atceros, ka cilvēki devās prom no tvitera uz bluesky, jo tviteris ir pārāk toksisks un agresīvs.

... )
Link7 raksta|ir doma

[10. Sep 2025|19:42]
Uzliku fonā aizgājušās nedēļas Dombura raidījumu, kur tēma bija izglītība. Starp uzaicinātajiem viesiem bija Laima Geikina, atpazinu savu kādreizējo skolotāju. Viņa pasniedza tolaik divus priekšmetus - kristīgo ētiku un uzvedības etiķeti, abi bija izvēles. Man nebija nekā iebilstama ne pret kristīgo ētiku, ne uzvedības etiķeti, bet Geikina kā skolotāja man ne visai patika un, kad vēlāk parādījas viņas nākamais priekšmets, neatceros vairs konkrēti kas, nolēmu, ka neiešu, jo līdz šim viss no viņas bija izvēles, tad es pieņēmu, ka arī šis. Un tā pieņēma visa klase, kur neviens negribēja iet pie Geikinas. Taču pusgada beigās bija pārsteigums - izrādās, ka priekšmets esot bijis obligāts un visiem liecībā tika ierakstīts n/a, kas skaitījās sliktākais, kas vispār var būt. Man līdz šim nebija bijis nevienas nesekmīgas atzīmes, nemaz nerunājot par n/a. Tobrīd tas manu tālako mācību likteni nekā īpaši neietekmēja, tāpēc neko daudz par to nedomāju, taču tagad, paanalizējot situāciju, tas šķiet diezgan liels absurds. Tātad:

Stunda Geikinai ir jānovada reizi nedēļā. Viņa atnāk, piemēram, septembra pirmajā ceturtdienā novadīt stundu, bet klase ir tukša. Viņa gaida, neviens nenāk. Viņa iet mājās. Tā viņa dara katru 4dienu septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī. Viņa neiet ne pie klases audzinātājas, ne mācību pārzines un nesaka - hei, kas par lietu, kāpēc visa klase nenāk uz stundu? Tad, pusgada beigās viņa žurnālā visai klasei saliek n/a. Hipotētiska saruna:

Mācību pārzine: Visai klasei n/a? Hmm.
Geikina: Nu jā, viņi nenāca lol
Mācību pārzine: Ā, ok, cool

Vai viņai maksāja par tām nenovadītajām stundām? Kāpēc viņai nebija pilnīgi nekādas atbildības par notikušo? Es nevaru iztēloties, ka viņa tagad daudz maz normālā skolā varētu ar ko tādu tikt cauri, netiekot atlaista. (Vai arī es gļukoju un vaina tiktu joprojām novelta uz skolēniem?)

Raidījumā viņa kaislīgi runāja par izglītību un var jau būt, ka pa šiem gadiem ir stipri mainījusies, tomēr mana ticamība viņai nav pārāk liela un es nez vai viņai prasītu padomu izglītības jautājumos.
Link3 raksta|ir doma

[9. Sep 2025|20:06]
Kā par valsts iekšlietu ministru var kļūt kāds, kas uzskata, ka cilvēki, kuri iet ar savas valsts karogiem, lielākoties ir slikti cilvēki.

Tev var nepatikt valsts karogs un riebties patriotisms, ok, bet mani māc šaubas par šāda cilvēka piemērotību attiecīgajam amatam.

https://www.youtube.com/shorts/hzFoACpom-c
Link14 raksta|ir doma

[9. Sep 2025|17:44]
Laikam jānomaina google uz kaut ko citu, jo es jau sāku pierast pie tā, ka pirmais rezultāts ir ai overview un nākamie 2 vai 3 ir reddits un tad reāls info ir kaut kur krietni zemāk. Pie tā pierast noteikti nevajadzētu.
Linkir doma

navigation
[ viewing | 140 entries back ]
[ go | earlier/later ]