mūsu vēsture. minets no manas puses viņam manā dzimšanas dienā, manā mājā. pēcāk pateicībā piespiediens pie viņa krūts un miegs. romāna turpinājums salidojumā, jā, mēs esam bijušie skolas biedri un nu jau arī turpinājums jaunajā gadā.
tikai es kaut kā jūtos kā kaut kāds dzēruma rezerves plāns, nevarētu jau teikt, ka es tā neuzvedos, bet mani tas tik ļoti tracina. viņš ir tik mīļš, kad mēs esam divatā. bet kad apkārt ir cilvēki mēs abi izliekamies, ka viens otru nepazīstam. viņu tracina, kad ar mani kaut vai runā kāds cits vīrietis.
mani tracina visa pastāvošā situācija, tādēļ jaunaisgads bija tāds, ka es nepamanīju salūtu, jo koncentrējos uz šampanieti.
nu vai nav jauki? :D
vecais jaukumiņš par manis nosūtīto pārsteigumsdāvanu ar vēstuli pa pastu nav devis pat ne ziņu miņu.
juhuhu. bet kā saka kāda mana draudzene, ja uz grābekļa uzkāpj trīs reizes, esot jākāpj, kamēr lūzt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}