| 7. Aug 2007 @ 07:16 dzenbudistu stāsti.... |
|---|
Kāds vīrs gāja tālu ceļu: veiksmīgi pārvarēja augstus kalnus, tika pāri platām upēm. Taču reiz kraujas malā viņam misējās - aizķērās kāja. Krītot viņš paspēja pieķerties kādai saknei. No kritiena bezdibenī ceļotājs nu bija paglābies, taču atpakaļ uz takas vairs nekādi netika.
Laimīgā kārtā viņš ieraudzīja mūka stāvu - tieši virs viņa, uz kraujas takas.
"Glāb mani!"ceļinieks sauca.
"Varu Tevi izglābt",mūks bija laipns."Tev tikai jāklausa mani uz vārda."
"Kā gan varu tevi šādā brīdī neklausīt?"
"Tad laid rokas vaļā!"
To izdzirdis, ceļotājs sašuta: "Atlaižot rokas, uzkritīšu virsū asajiem akmeņiem, nevis izglābšu savu dzīvību!"
Viņš vēl ciešāk pieķērās koka saknei.
"Gan tavs ķermenis, gan domas pieķērušās vienai kailai saknei, es nevaru tevi izglābt",mūks pateica un devās prom. |
