| four |
20. Maijs 2006|12:59 |
kad mēs sakām, ka cilvēks mainījies, izturas citādāk vai ir pavisam nogājis no ceļa, mainījusies tikai viņa attieksme. cilvēciskā būtība kā kūkas biskvīta slāņu attiecība pret ievārījumu, putukrējumu un augļiem ir un paliks tā pati, neskatoties uz ģenētiski mantotajām rakstura iezīmēm, dzīves laikā gūto pieredzi un pārdzīvoto.
un es ticu radniecīgu situāciju atkārtojumam tikpat ļoti kā I pakāpes radniecīgām tonalitātēm - vakardien tramvajā bija mirāža biznesa uzvalkā, tumšas krokodilādas kurpēs un ar acteka vaibstiem apveltīta vīrieša izskatā. izjūtas? gluži kā Fransuāzas Sagānas pirkstu pieskārienā papīram - bezgala skumji un vientuļi.
enīvej, hū khēr's? tikpat labi zinu, ka manas domas šeit neviens nelasa (un pareizi vien dara). |
|
