| conclusion |
6. Apr 2006|01:47 |
biedzot es piekļuvu pie meklētā, beidzot sapratu, kādēļ manī kopš Jaungada vērojamas nepārtrauktas garastāvokļa maiņas, niknuma lēkmes, mūžīgs izsalkums, nepārtraukta miegainība, haotisks runas veids, nekontrolētas ķermeņa muskulatūras kustības miegā un neizprotami ķermeņa signāli alerģiju, streika un pretošanās ceļā. atbilde visiem maniem jautājumiem ir slodze. tā savukārt izraisa nogurumu, kam seko slinkuma lēkmes, lēna darbība situācijās, kad no manis tiek gaidīta pozitīva reakcija. no tā rodas hroniska miegainība, kas mijas ar stresa izraisītu drudžainu darbošanos pāri spēka rezervju robežām, līdz tā pāriet negausīgā ēdu_tātad_domāju ciklā, kas beidzas ar pilnīgu nespēku, miegu ne vairāk par 4 h diennaktī, nepareizu dienas ciklu. līdz ar to neesmu spējīga koncentrēties mācību darbam skolā, mūzikas skolā, angļu valodas kursos un matemātikas privātstundās. it kā stresu līdzsvarotu fiziskas aktivitātes, taču diemžēl šogad tam nav ieplānots laiks, protams, ja neskaita brīvprātīgu skrējienu caur kupenām ap 22:00, kad beidzot pārrodos mājās. tad aizsākas mājasdarbu minimuma izpildīšanas cikls, kas parasti, protams, lēnas uztveres dēļ ieilgst līdz 03:00 vai 05:00. tad dodos relaksēties vannā, lai vispār būtu spējīga aizmigt un nākošajā dienā pamosties.
tātad,
slodze, nogurums, stress
mīļie, pacentieties mani pamācīt un palīdzēt man kā mazam, nesaprātīgam bērnam saprast, kurā brīdī vienkāršs nogurums pārvēršas par barošanos no apkārtējo emocijām, bezjēdzīgu strīdu risināšanu un plašu muļķību klāstu!
mans mērķis, pierakstot šīs muļķības, nav atrast attaisnojumu vai ieganstu, kādēļ es drīkstētu/drīkstēšu neadekvāti izturēties pret jums, tomēr, iespējams, kāds no jums [tik savādi uzrunāt publiku, ja pat nezinu, vai kāds to visu spēs izlasīt līdz galam] ir neizpratnē, ar ko izpelnījies manu sarkasmu, egiosma uzliesmojumus vai klaju necieņu. |
|
