| love me love me please |
1. Mar 2006|22:08 |
prasiet man neko, un es varēšu apmierināt jūsu neierobežotās vēlmes|vajadzības pēc kaitinošām piezīmēm, skaļām nopūtām un bezjēdzīgu smaidu pavadītiem agrresīviem skatieniem.
mana sin oīda šodien savas amplitūdas zemākajā punktā, kur ārējo spēku izraisīta berze gandrīz vienāda iekšējās enerģijas algebrisko summu. tik gandrīz, ka mans siltuma dzinējs tūlīt apstāsies. zinātniski pētnieciskais darbs radīja cunami, no kura bēgu, reizē akli pakļaujoties laika trūkuma diktētajam steigas un negatīvā stresa virzienam. varbūt arī pozitīvā, bet man šobrīd sajucis it viss. tagad, kad vairs nav degoša termiņa, puspabeigtu teikumu pilnas galvas, lielā uzstāšanās un aizstāvēšanas bubuļa zem rakstāmgalda, nezinu, kur sevi [no]likt un kur paslēpties, lai aizmigtu līdz 15/Mar, kad pamodīšos pēc rajona zinātniski pētniecisko darbu lasījumiem, laiski nožāvāšos, priecāšos par draugiem, kuri visu laiku bijuši turpat līdzās, bet ignorēti un morāli aptašķīti, izstaipīšos kā kaķis pēc tic-toc sitieniem pavadīta rīta miega un svinēšu savu dzimšanas dienu, vienu no visvairāk gribētajām dienām pēdējo 3 gadu laikā. protams, manā šī brīža perspektīvas lidojumā labākie [t.i., draugi] būs sagatavojuši provizorisku svinību vietu/veidu/apmeklētājus/servētu galdu/baudījamus dzērienus, un man nāksies tikai uzģērbt spilgti sarkanu krekliņu, džinsus un, basām kājām apstaigājot viesus, aplaimot viņus ar žilbinošu smaidu. hā.
cilvēks, kura tikpat labi varētu nemaz nebūt. punkts, kas līdzinās traipam uz sniegbalta galdauta. ar taukainu tomātu pastu notašķījies šķīvis un krusas grauds uz automašīnas priekšējā stikla. school is cool, once again. |
|
