| pirmdiena |
27. Feb 2006|19:27 |
nebeidzami virpuļo, griežas un smejas sniegotas sniegpārslas. tepat, pāris dienas atpakaļ, gaisā smaržoja pēc pavasara, atkušņa, putnu balsīm un nemiera galvā, bet nu atgriezusies pēc[ziemas]svētku sajūta ar vēlmi pikoties, vārtīties sniegā, smieties par kritieniem, nobrāztiem ceļiem un tumšie vakariem bez saules. ragaviņas, slēpes vai slidas kutina pēdas, un domās jau esmu Baltijas jūrā starp zivīm, roņiem un brūnaļgēm.
bīstami sasnidzis vakars - piparkūku smarža, vēsu pirkstu pieskārieni un domas par viņu neliek mieru. pienākumu pienākuma smarža pāri it visam, vēl biezāka par sniega segu pagalmā. |
|
