| gūddej, frendz! |
8. Feb 2006|15:53 |
kaujas notiek visās frontēs. mums šeit uzbrukumā sīkie briesmonīši ar asajiem zobiņiem un organismu apreibinošiem līdzekļiem. šiem patīk izmantot leduskratekļus, karstuma sietus, kakla aizkausētājus, klepuizraisošāskutināmāspāvuspalvas kaklā, tropiskā klimata pēc termometra skalas šķietamību, gaļasmašīnas efektu ķermeņa labsajūtas maksimālai samazināšanai, redzes orgānu kairinājumu pret gaismu, sauli, lasīšanu, datoru un visu pārējo, ožas kanāliņu funkciju atņemšanu, leduspūku miegainību, galvas durstekļus un samaņas zaudēšanu reiboņu formā. sāp viss, kas vien varētu sāpēt - it kā es sestdien būtu peldējusies Ziemeļu Ledus okeānā un pēc tam uz sava lidojošā paklāja devusies mājās bez vilnas zeķēm un šallēm. ak, jaunības neapdomība! bet piedodiet par šo [uz/sa]runas formu, esmu uz pāris minūtēm izrāvusies no uzraugu modrās acs, lai kādam, kurš vēl nezin, ka neesmu devusies slēpot uz Sibīriju, pavēstītu par savu skumjo veselības stāvokli. enīvej, piektdiena un sestdienas pirmā puse bija vienkārši neatkārtojamas [pat neskatoties uz manu garīgo pašsajūtu un citiem niekiem]. paldies unaffected, within un citiem! tagad ir cerība līdz 10/Feb atveseļoties un tikt uz kādu patīkamu pasākumu Lidojošajā vardē vai Pulkvedī, kuram neviens neraksta.
tikko pamanīju, ka es izklepoju un izšķaudu savus pēdējos draugus - dzīvībai svarīgo šķidrumu [šifrētais kods a.s.i.n.i.s.] - ar mīluļiem [tā pati šifrēšanas sistēma b.a.c.i.ļ.i.]
laif iz kūl, un zpd tiek atlikts uz nezināmi tālu nākotni - varbūt leduslaikmets vai globālā sasilšana mani izglābs. |
|
