| lym |
5. Feb 2006|01:47 |
parunāsim par nagulakām, nopirksim vēl vienu saldējumu, paslēpsim sajūtas aiz skaļiem smiekliem, karaokes atonalitātes un liķierī ietītiem ķiršu tabakas dūmiem. jūs taču tāpat neredzēsiet, vai es raudu. protams, ja vien tas nenotiek prožektoru gaismā uz skatuves, kur visi piekasīgi pievērsušies tavām apkaklītes pogām un lūpu kustībām, bet šo apstākli arī varētu apiet, vēršot visu uz diagonāli pretējo pusi.
piedodiet par negatīvisma mākoni šajā trajektorijas punktā. cīruļstrazdi atgriezīsies tikai aprīlī, bet man priekšā zinātniski pētnieciskais darbs, negulētas naktis un īgnu rējienu pilnas dienas.
šis ir nogurums. šī ir apātija. šis ir apjukums. absolūts.
beidzot es varu to atzīt, nokaitināt jūs un sākt nežēlot sevi.
[nu re!, ja tikāt tik tālu un vēl smaidāt, tas vien jau pierāda, ka esat ar stipru imūnsistēmu un neuzņēmīgi pret negatīvismu. veselība, dzīvesprieks!] |
|
