. |
[2. Jan 2006|00:34] |
[ | in:side |
| | muļķe esmu, ojā | ] |
[ | out: |
| | abba/dancing queen | ] | no kā man ir tik ļoti bail? nesaprotu. tas šķietami iznīcinās mani. vai ir viegli nedomāt, neatcerēties un rēķināt, kā būtu, ja nekas nebūtu noticis? negribu, negribu pazīt tevi, skaidrs? vai vēl vienkāršāk runājot, sentimentāla muļķe esmu. kur palicis mans nerimstošais cinisms un pašapmāns?
sniedziet man mieru un aizmirstību, necilvēcisku vienaldzību un pārdabisku nevēlēšanos mazliet laimes. |
|
|
Comments: |
From: | gipsy |
Date: | 2. Janvāris 2006 - 12:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Kad tev maz ir bijis ljoti izteikts nerimstosh cinisms? :) Bet vispaar, es laikam arii neatteiktos no taada dveeseles staavoklja.
ir bijis, ir, tikai neizrādu to pret cilvēkiem, kuri man kaut ko nozīmē.
aj, šis ieraksts ir sentimentālisma un pašžēlošanas virsotne. fui. | |