| |
[11. Dec 2009|23:24] |
| [ | in:side |
| | uzlādē mani | ] |
| [ | out: |
| | vītoli/pa kādu trauslu pavedienu | ] |
cik patiesi un precīzi: meklēt vienam otrā māju sajūtu.
mēs esam ceļotāji laikā un telpā, un brīdis, kad otrā ieraugam kaut ko tik nepazīstamu kā svētdienas rīta mieru un otra modināšanu ar kafijas krūzi, kopīgus vakara zem pleda pie kamīna uguns mēlēm, beziebildumu uzticēšanos pat tādā sīkumā kā pieskārienā, atver krūškurvi un kā māršmellovu uz dakšiņas izkausē sirdi. satikt otrā mājas un ienākt uz mirkli sasildīties ir atelpa, kad nav jādomā par ceļu no vienas viesnīcas, pilsētas, ainavas līdz nākamajai, par salšanu autobusu pieturās un pienākuma sajūtas virzītām sarunām ar nostopēto automašīnu vadītājiem. |
|
|
