| man patīk, man neapnīk |
[26. Jun 2007|03:35] |
| [ | in:side |
| | maigums ar chokolādi | ] |
| [ | out: |
| | ibrahim ferrer/la musica cubana | ] |
lūk, kā:
pamosties no pēdu dipēšanas pret gaišu parketu, nokāpt pa smilšainām trepēm saulainā virtuvē, kur, malkojot rīta zaļo tēju no milzīgas zilzaļas krūzes, nesteidzīgi baudīt rīta mieriņus un vēlāk pa trepītēm aiziet līdz jūrai.
mierā un harmonijā, miegā un spilgtos saules staros.
smaidīt par to vien, ka ir dota iespēja dzīvot šo dzīvi tādu, kāda tā ir, tādai, kā esmu esmu. un pateikties cilvēkiem par visu, kas viņi vēlas būt, par bērnu zīmējumiem uz tapetēm, vīra siltiem rīta pieskārieniem, skudriņām visā muguras garumā un baiļu neslāpētiem prieka spiedzieniem. |
|
|
| patīk rīts |
[26. Jun 2007|13:53] |
| [ | in:side |
| | mhm | ] |
| [ | out: |
| | orquesta sensacion/longina | ] |
Café latté, piparmētru saldējuma smarža gaisā un kokteiļsalmiņu garas sarunas par it visu. brūnais harmonijā, fuji ābola saskaņa ar Côte d'Azur piena chokolādi smaidos un saules pilnos mākoņos.
ķiršu kauliņi, Centrāltirgus rīta stundu šarms, lūpu spīdumu piekļāviens lūpām un saldumsaldu smaržu sajaukums galviņā. dienas vidus papēžkarsts nogurums, smiekli un miers par tuvākā nākotnē gaidāmo.
šodien liekas, ka visi pretimnācēji ir džornala piedraugotie un/vai piedraugotāji, neticami pazīstamas sajūtas sejās, gurnu kustībās un mūzikas ritmos.
ar tevi ir tik jauki, kaiju dāma ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lullibi! |
|
|
| līst! |
[26. Jun 2007|21:01] |
| [ | in:side |
| | sākums & gals | ] |
| [ | out: |
| | rubén gonzález/siboney (ernesto lecuona) | ] |
English Summer Rain pelēkas pēcpusdienas ar sešu dažādu garšu sencha tējas krūzēm uz palodzēm. starp spilveniem, paklājos un sienu drapērijās kaķojos, skatos dienvidamerikāņu, japāņu un itāļu melnbalto kino, atvērtiem logiekm, aizvērtām acīm baudu lietus lāses un pērkona draudus.
visa pasaule pelēkpelēka, kā Ziedoņa pasakās starp pelēko uzziedēs pēclietus saule, spilgti zaļajāatmirdzēs zemeņu sārtie vaigi, pretim ādas receptoriem stiepsies simtiem varavīksnes handshake'u.
bet tagad jāļauj pasaulei skumt vienai. esmu vienskaitlī, bet jūtu, ka manī mostas pār-egoistiskas (iz)jūtas. draudzība sākas ar pieķeršanos, pašanalīze turpinās evolūcijas gaitā.
un vispār, ir daudzreiz foršāk doties pie miega deviņos vakarā, lai pamostos un jaunu dienu sāktu reizē ar skrējienu pretim saulei ap pieciem. |
|
|
