pavilkta svītra un rezumējums |
[28. Nov 2005|06:49] |
[ | in:side |
| | negribu nevienu, skaidrs? | ] |
[ | out: |
| | radiohead/paranoid android | ] | jūtu, kā viņa saraujas, raujas un cenšas izrauties, saraustot mani gabalos. mana āda. 12.5 cm kubā uz visām 3 debespusēm ikkatru pulsējošo minūti. zilganām liesmām deg chocolādes oranžu uguni mans epitēlijs. dzīva? raupja, grumbaina, nogurusi, protestējoša, degoša, sveloša un naidīga āda. sazvērējusies, eh. ierobežojoša. [manam garam gribētos pašūpoties pirkstgalos, viegli pamirkšķināt skropstas, tad pacelties 8 pēdas virs zemes un aizlidot] mana manī, bet ne es. robeža starp mani un to, kuru redz apkārtējie. limits un hipotēze. hippopotams mans, sniega krokodīlis. mīti un ilūzijas. tā vien liekas, ka manis pašas robežas, āda un norobežojošā aizsargsiena tūlīt pat nodos pretiniekam tieši rokās. paņems kājas un aizies, aizbiedēs mani no manis.
nav. kam. uzticēties., vai dzirdi? nav. acīmredzot nav arī vajadzīgs. cilvēks - ķerra uz gaisa spilvena un saulespuķes uzlīmi sānā. |
|
|