| let me tell you 'bout her |
19. Jun 2008|23:18 |
dūmakaina tumsa piekļaujas, kad no laternas sargājošā rādiusa iziet soli, divus, trīs tālāk. pārvarot robežas, vienmēr nervu gali satausta uztraukumu vēderā. dažas sekundes desmitdaļas pirms lēciena, strauja pagrieziena vai saišu pārciršanas nojauta uzmin un sirds salecas, savukārt pēc robežšķīrēja enter taustiņa nospiešanas atvieglojums rada atsitienu pakausī.
tumsā pretim nāk suņi, ķepas iedunas skrējienā un nagi skrapšķ pret asfaltu. vēderā viltīgi saritinājusies mānīga drošības sajūta - tumsā ne vien sevi neredz, bet pazaudē robežas ar apkārtējo vidi. elpojam vienā ritmā ar liepām, nopūšamies dzīvžoga šalkās un asiņu pulsācija plaukstās atbalsojas tālīnos ūdenszāļu švirkstos.
pasaule ir līniju, rakstu un emociju ritmi, viņas putna dvēsele un pūķa daba saplūst; saskaroties mūsu rokām, īssavienojumā noraso piere un acīs uzzied leduspuķes. |
|
