| kopsavilkums ar secinājumiem |
15. Mar 2008|13:05 |
tik brāzmaini un spēcīgi iemīlējusies dzīvē, tās sinusa funkcijas grafika pagriezienos un straujajās pārmaiņās, ka, aizverot acis ilgāk par mirkli, aizraujas elpa un sagriežas galva. pietiek ieliet svaigi spiestu biezsulu sarkanvīna glāzē, lai dzīve garšotu pēc šampanieša burbulīšiem un, cauru nakti dejojot ar asām papēžkurpēm, galvā skanētu labākās dziesmas. man nav vajadzīgas cigaretes, narkotikas vai alkohols, dzīve tās reāliju ietvaros ir pietiekami dzīva un asa, lai negribētos skarbas izjūtas izmainītos apziņas stāvokļos. zinu, ko vēlos sasniegt, un vienīgais, kas attur, esmu es pati.
ja man, nopūšot tortes svecītes, jāvēlas, tad klusi, klusi iedomāšos (kaut) ko visaptverošu un plašu, brīvu un pašu: visu paspēt, visu redzēt, izjust un nogaršot, izprast cilvēka prātu un nojaust vēlmes, sniegt cilvēkiem to, ko viņi vēlas, neprasot atlīdzību. būt mierā ar sevi un gribēt tik, cik esmu pelnījusi. mīlēt bez patības robežām, izslēgt no sevis pašžēlošanu, ticēt labo domu spēkam un darīt pat tad, ja citi pasmejas - pakāpties solīti pāri sev. nav svarīgi runāt un gribēt labu, bet sākt rīkoties, lai to sasniegtu.
ar krokusiem, orhidejām un marcipāna saldām laimes asarām atnācis pavasaris,
dzimšanas dienas ir manas laimīgās dienas. |
|
