| tragedia lirica |
28. Jan 2008|13:21 |
ziemas sapnis ar Īslandes balstiņām galvā, sārtām atblāzmām koku zaros un krakšķošām peļķu dejām kā bērnībā, kad palīdzēju tētim vilkt ragaviņas, kurās, biezā kosmonauta ekipējumā ietīts, sēdēja brālis un drēbju smaguma dēļ pat nespēja pakustēties. dīķī pa ledu ar gaismas ātruma kliedzieniem slīdēja vietējie hokeja fani, viegla sarma čaukstēja koku zaros sēdošo zīlīšu balsīs.
visapkārt virmo возвращение un kā agrāk gribas, lai baltās sniega elpas rāda ceļu uz mājām, kur leduspuķes smaržo pēc svaiga decembra. |
|
