| šorīt |
4. Okt 2005|10:46 |
redzēju sauli cauri biezajai, vēsajai un atsvešinātajai rudens miglai. kā bumba, kā poga debesu mētelītī tā sasildīja miglu, iekrāsojot siltā ziloņkaulā. iedomājos, kā mākoņu pilis virs miglas peld.. bija tik savādi apzināties, ka man tā visa pietrūks. rītam miera nav, putni visapkārt un suņi - kā jau katru rītu. mazliet steigā. vēlos vairāk miera, vairāk harmonijas, lēnāku startu, garākas skropstas, tuvākus kaimiņus, mazāk bažu.
vēl joprojām domāju par to, cik viegli saules stari izlauzās caur bērzu birzi un tad pacēlās virs koku galotnēm. |
|
