| rainbows |
18. Okt 2007|22:06 |
gaišā galviņa samulst, kad uzzina, ka paroles jāatceras ar pirmo pieskārienu tastatūrai.
vienmēr nebūs pieejami mīļi kursa puikas, safe mode logs un atvieglotas nopūtas.
ārā asfalta krusā atspoguļojas tēraudzilas debesis, mākoņi apsēžas tuvāk cits citam un savelk ciešāk sārtās jostas. buru šovakar nebūs, saule zeltā izlējusi papeļu galotnes, zāle zaļāka par eglēm un oranžs apmulsums parādās bērzu sejās. ir tāds brīdis, kad pietrūkst blakus saprotošu acu, to, kurām vēlētos parādīt, ka Latvijas rudens nebeidzas ar lielveikalu reklāmu stabiem, ir vēl meža ieloki, tālredzami lauki, neprātīgs vējš un saule kā zeltīts palags pāri visam. paņemt fotō actiņu un iemūžināt tās izjūtas sevī, lai nekad nepietrūkst krāsu.
gaidām pacelšanos. |
|
