| spoguļi |
31. Dec 2006|16:32 |
Лев Николаевич Толстой savā krāšņajā romānā Анна Каренина parāda cilvēkus spogulī. laika gaitā mainās tikai formas, būtībai paliekot tai pašai. vienalga, vai esam muižnieku, grāfu, majoru vai zemnieku pēcteči, cilvēciskās kaislības pārņem mūs visus. ja kāds uzskata, ka stāv tam pāri, viņš vienkārši dzīvo ilūzijās, nevis realitātē.
sabiedrības zemiskums un realitātes sakropļojums parādās ne tikai klasisko vērtību ignorancē un virspusīgu spriedumu izdarīšanā, bet arī vienaldzīgajā attieksmē pret notiekošo. nespēju nedomāt par izvēlēm, kuras izdaram, pakļaujoties vai nepakļaujoties kolektīvās domāšanas uzspiestajām normām. noteikti kādreiz lasīšu Dostojevski, Čehovu, Puškinu un Čaikovski ne tikai mūzikas valodā, bet arī krieviski.
prologue | pоман в восьми частях | online parts |
|
