[gulta īstajā pildspalvā] |
30. Nov 2006|19:20 |
mana mazā Moccachino mēlīte sūrst un nevēlas vairs melot.
ar zilzaļiem flomāsteriem zīmējam debesis, uzpūšam gaismas piesārņojuma sniedziņu, sasienam rokas, kuru pārāk daudz. lai vienkāršāk, lai saldāk aizvērtām acīm laizīt zvaigžņu eskimosus rūgtas beļģu šokolādes glazūrā.
miega eiforija, patiesa un degunu kņudinoša.
apčī! |
|